Igaunijas robežpilsētā Narvā arvien vairāk vietējo krievu novēršas no Kremļa propagandas un vairs netic Putinam
Staņislava Ļarčenko atzīst, ka pēc četriem kara mēnešiem ir «noņēmusi rozā brilles».
Foto — The New York Times
Līdzīgi daudziem citiem etniskajiem krieviem, kas dzīvo pie Igaunijas austrumu robežas, arī Staņislava Ļarčenko nespēja noticēt tam, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis asiņainu slepkavošanas kampaņu Ukrainā. 51 gadu vecā sieviete dusmojās uz savu dēlu, kad viņš februārī — uzreiz pēc Putina iebrukuma — teica, ka Krievijas karavīri nogalina arī civiliedzīvotājus. Viņa bija pārliecināta, ka to dara paši ukraiņi, saģērbušies krievu formās. Vismaz tā bez mitas apgalvoja Krievijas televīzijas kanāli.
«Es vienmēr Krieviju uzskatīju par atbrīvotāju — valsti, kurai ir uzbrukts, bet kura pati nekad neuzbrūk citiem,» saka Ļarčenko, kas dzīvo pierobežas pilsētā Narvā. Šo vietu var uzskatīt par NATO alianses tālāko priekšposteni austrumos un etniski viskrieviskāko Eiropas Savienības pilsētu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.