Latvijas kultūras mantojuma ilgtspējai vajadzīgi jauni speciālisti 1

Ilustratīvs attēls - Bauskas pils, daļēji atjaunots un apmeklētājiem pieejams kultūras mantojuma objekts.
Agnese Kukela

Daudzi materiālās kultūras un kultūrvides pieminekļi ir tuvu pilnīgai iznīcībai, tāpēc ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs ir nepieciešami jauni, kvalificēti speciālisti, kuriem būtu plašas zināšanas un vēlme piedalīties kultūras mantojuma saglabāšanā un ilgtspējas nodrošināšanā gan mums, gan nākamajām paaudzēm.

Var iznīcināt acumirklī

Ne tikai nesenie notikumi Ukrainā, bet arī situācija pasaulē kopumā skaidri demonstrē, ka materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma pieminekļi, kas ir pārdzīvojuši gadsimtus un pat gadu tūkstošus, var tikt pilnībā iznīcināti vienā acumirklī. Ar skumjām nākas secināt, ka arī mūsu paaudze ir lieciniece pasaules nozīmes pieminekļu iznīcībai, kas notika militāro konfliktu laikā Horvātijā, Bosnijā, Afganistānā, Sīrijā, Mali, Irākā un šobrīd notiek Ukrainā.

Kultūras mantojumu apdraud ne tikai militāri konflikti – draudus rada arī dabas katastrofas, plūdi, zemestrīces, ugunsgrēki un diemžēl arī cilvēku nevērība vai intereses trūkums.

Organizācijas un valsts iestādes

Šī gada maijā Latvijas Kultūras ministrija un Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju rīkoja starptautisku konferenci “Kultūras mantojuma aizsardzība un glābšana krīzes situācijās un katastrofu risku pārvaldība”. Tajā piedalījās pārstāvji no vairākām Eiropas organizācijām, rosinot diskusiju par to, kāda šobrīd ir situācija kultūras mantojuma aizsardzībā, kādi šķēršļi joprojām ir jāpārvar, lai to nodrošinātu iespējami efektīvi. Arī valsts institūciju pārstāvji runāja par civilās aizsardzības plānu, kura izstrādē viens no uzdevumiem ir kultūras mantojuma vērtību aizsardzība un glābšana. Šī un līdzīgas konferences demonstrē, ka kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumi tomēr tiek izvērtēti, galvenokārt pateicoties organizācijām, kas ir tieši saistītas ar mantojumu, proti, UNESCO, ICOMOS, muzeji, dažādu valstu institūcijas, kuru pārziņā ir kultūras pieminekļi.

Latvijas identitāti nosaka tas, ko mantojam no iepriekšējām paaudzēm.

Tas ir mūsu kultūras mantojums, kas ietver ne tikai nemateriālo daļu, tostarp tautasdziesmas, ticējumus, priekšstatus par ārstniecības augiem, bet arī Latvijas videi raksturīgās ainavas, pilis, muižas un baznīcas, ceļus, zemnieku sētas un citus kultūrvides objektus, kas veido materiālo kultūras mantojumu.

Neuzskata par prioritāti

Diemžēl ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kultūrvides mantojuma uzturēšana un aizsardzība netiek uzskatīta par prioritāti. No vienas puses, tas ir saprotams, jo jebkurai valstij ekonomiskā labklājība un iedzīvotāju drošība būs pirmajā vietā. No otras puses, ja kultūras mantojums netiks saglabāts un pasargāts, zaudējot to, zudīs arī tautas vēstures materiālās liecības un nozīmīga daļa identitātes. Jāņem vērā, ka kultūras mantojums var nodrošināt valsts attīstības potenciālu nākotnē, veicinot gan tūrismu, gan ražošanas nozaru attīstību, veidojot jaunas Latvijai raksturīgas preču zīmes.

Svarīgs jautājums ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē ir finansējums kultūrvides mantojuma pieminekļu uzturēšanai un atjaunošanai. Ja objekts ir populārs tūristu galamērķis, tas dod papildu finansējumu uzturēšanai. Ja objekts ir tuvu iznīcībai, ir skaidrs, ka tūristi to apskatīt nebrauks un ievērojami līdzekļi būtu jāiegulda, vēl pirms objekts kļūst interesants apmeklētājiem.

Dažos gadījumos intensīva tūristu plūsma var būt par cēloni kultūras objekta fiziskai degradācijai.

Tā veidojas apburtais loks, kurā jāsabalansē kultūras objektu saglabāšanas ideāli un mērķi ar kultūrvides patērētāju nereti merkantilajām interesēm.

Nozīmīga loma

Uz kultūrvides mantojuma jomas speciālista lomu un nozīmi sabiedrībā būtu jāskatās plašāk – tie ir cilvēki, kuri ne tikai paši spēj saskatīt un novērtēt pieminekļus, to nozīmi un saglabātības stāvokli, bet arī izstrādāt priekšlikumus un plānus turpmākai atjaunošanai un attīstībai. Īpaši uzsverama šo speciālistu spēja būt par “misionāriem”, kuru spēkos būtu mainīt sabiedrības priekšstatus par kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi, tai skaitā piesaistot finansējumu pieminekļu atjaunošanai un uzturēšanai.

Lai sagatavotu studentus pētnieciskai un profesionālai darbībai kultūrvides mantojuma jomā, veidojot starpnozaru pieejā balstītu kultūrvides mantojuma studiju saturu un veicinot kultūrvides mantojuma kā augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības virziena attīstību, šogad Latvijas Universitāte sadarbībā ar Mākslas akadēmiju pirmo reizi uzņems studētgribētājus jaunā, Latvijai unikālā starpnozaru akadēmiskā bakalaura studiju programmā “Kultūrvides mantojums”.

Stratēģisks mērķis

Galvenais virziens, kas nosaka jaunās studiju programmas absolventu konkurētspēju darba tirgū, ir zināšanas, iemaņas un kompetence, kas nepieciešamas materiālā kultūras mantojuma objektu apzināšanai, izpētei, apsaimniekošanai un aizsardzībai, nodrošinot to ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu uzturēšanu.

Studiju programmas „Kultūrvides mantojums” saturā ietilpst vides zinātņu, humanitāro zinātņu, dabaszinātņu un vizuālās mākslas zinības, kuru apguve programmas absolventiem ļaus sekmīgi iekļauties profesionālās darbības vidē vai turpināt izglītošanos radniecīga satura studiju programmās Latvijā vai ārvalstīs.

Jāuzsver, ka šādu kompleksu zināšanu kopu nenodrošina neviena cita studiju programma Latvijā.

Ar kultūrvides mantojuma tematiku saistītu studiju programmu trūkums negatīvi ietekmē materiālā kultūras mantojuma apsaimniekošanas praksi, kuras rezultāts ir degradēti kultūras pieminekļi un objekti.

Programmas veidotāji un akadēmiskais personāls ir pārliecināti, ka kultūras mantojuma tematikas studiju programmu atvēršana un paplašināšana ir stratēģiski nepieciešams valstiska līmeņa mērķis.

Autore Dr. Agnese Kukela ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece un jaunveidotās bakalaura studiju programmas “Kultūrvides mantojums” vadītāja.

Komentāri (1)

Jānis Lakijs 06.07.2022. 07.45

Redz, kur stāv jaunie mežistrādes speciālisti!
https://satori.lv/storage/app/uploads/public/62c/3f7/596/thumb_62522_1430x530_0_0_auto.jpg
Ļoti atgādina Raivi Dzintaru et consortes, kad viņi ziemas salā protestēja pret Abrenes atdošanu. Toreiz sorosēni un sorosenes tikai ņirgājās, bet tagad saules svelmē atvēsinās.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu