Nedēļas notikumi Latvijā
Valdība vienojās nākamajā apkures sezonā segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Tam plāno piešķirt 350,2 miljonus eiro. Cenas kurināmajam varētu pieaugt par 39%.
Lai palielinātu šķeldas ieguvi, valdība atļāva mežā cirst jaunākus kokus. Šo lēmumu kritizēja dabas aizsardzības organizācijas, uzskatot, ka tiks mazināta Latvijas mežu ekosistēmas noturība, kurai ir būtiska loma klimata krīzē un dabas daudzveidībā. Vēl valdība apstiprināja Latvenergo un Latvijas valsts mežu kopuzņēmuma dibināšanu, lai veidotu lielas jaudas vēja enerģijas parkus.
Energoresursu patēriņš Latvijā pērn pieauga par 4,9% salīdzinājumā ar 2020. gadu, ziņo Centrālā statistikas pārvalde. Vietējās hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās tika saražotas 2856 gigavatstundas elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 2,5%. Palielinot vietējo resursu patēriņu, atkarība no importējamiem energoresursiem pēdējo sešu gadu laikā mazinājusies no 52% līdz 39%.
Nesaņemot atbalsta finansējumu, Rīga no 1. jūlija pārtrauks jaunu Ukrainas bēgļu uzņemšanu, turpinot apkalpot vien līdz šim atbraukušos, paziņoja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. No 1. jūlija valsts atbalsts bēgļu izmitināšanai samazināsies līdz 3,5 eiro dienā, un Rīgā tas esot nepietiekami. Līdz šim Rīgā ieradušies 16 600 bēgļu — par 3000 vairāk, nekā noteikts nacionālajā bēgļu izmitināšanas plānā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.