ES kandidātvalsts statuss Ukrainai ir vislabākā atbilde uz Krievijas agresiju
Apgalvojums, ka Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai ir vēsturisks pagrieziena punkts, varētu izklausīties pēc oficiālu runu banalitātes. Taču ES pagājušonedēļ pieņemtais lēmums tik tiešām pārdefinē kontinenta ģeopolitisko izkārtojumu. Bez Ukrainas Krievija nav impērija, un 27 ES valstis 23. jūnijā skaidri un nepārprotami pateica, ka Ukraina ir Eiropā, tātad Krievija nebūs impērija.
Nevienai citai Eiropas valstij nav nācies tik smagi cīnīties un tik dārgi samaksāt par ES kandidātvalsts statusu. Maidana barikādēs 2014. gadā ukraiņi cīnījās un mira zem ES karoga, kuru Krievija mēģināja tiem atņemt, sākdama rekolonizācijas karu un okupēdama Krimu, bet šogad izlēma vienkārši iznīcināt Ukrainu pavisam. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nepārspīlē, teikdams, ka ES vēsturiskais lēmums nostiprina Eiropu un «pilnībā nojauc Krievijas spēju sakaut mūs pa vienam».
Putins uzskata, ka Ukrainas valsts vispār neesot. ES valstu vadītāji uz to ir atbildējuši, ka Ukraina ir ne tikai valsts, bet arī ES kandidātvalsts. Tas ir milzīgs pavērsiens prom no līdzšinējās ES «austrumu politikas», kurā dominēja Krievijas piejaucēšana un tās vēlmju respektēšana uz ukraiņu un citu tautu interešu rēķina.
Ilūziju inerces spēks vēl kādu brīdi darbosies, taču bažas Berlīnē par «attiecībām ar Krieviju pēc kara» un Parīzes rūpes par «Putina sejas glābšanu» nupat kļuvušas margināli eksotiskas. Piešķirdama kandidātvalsts statusu Ukrainai, ES ir atteikusies no Krievijas kā Austrumeiropas integrēšanas politikas lielā mērķa un ir uzņēmusies atbildību pateikt nē Kremļa «interesēm», kuras līdz šim vienmēr tieši vai netieši bija ņēmusi vērā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.