Cilvēkresursi – no trūkuma par izaugsmes priekšnoteikumu

Ilustratīvs foto
Krišjānis Znotiņš

Latvijai kā nelielai valstij viens no nozīmīgākajiem risināmajiem šķēršļiem ikvienā tautsaimniecības nozarē ir cilvēkresursu trūkums, ar kuru turpmākajos gados sastapsimies arvien biežāk. Šādā situācijā “cilvēks – galvenā vērtība” no saukļa iegūst pavisam reālas aprises un pat lielākajiem skeptiķiem nākas atzīt, ka tieši ļaudis – speciālisti, sava aroda profesionāļi, kā arī prasme atrast pielietojumu viņu prasmēm un zināšanām, ir sekmīgas uzņēmējdarbības pamatā.

Fokuss un koncentrēšanās

Teikšu pat vairāk – pareizi izmantojot pieejamos cilvēkresursu apvienojumā ar mūsdienu tehnoloģijām un ekonomikas darba dalīšanas principiem, ir ne vien iespējams saglabāt uzņēmējdarbību vai veselas tautsaimniecības nozares, bet arī modernizēt Latvijas ekonomiku, padarot to par augsti konkurētspējīgu starptautiskajā vidē. Tieši konkurētspējīga un gudra ekonomika var nodrošināt mūsu sabiedrības vispārēju labklājību un modernizāciju.

Šī iemesla dēļ uzdrošinos apgalvot, ka cilvēkresursu trūkums Latvijā ir nevis mīnuss, bet mūsu lielā iespēja, tramplīns ceļā uz panākumiem.

Katrs cilvēks ir individuāls un savā ziņā unikāls, kā rezultātā mēs iegūstam daudzveidīgu un spēcīgu sabiedrību. No tā izriet, ka katram no mums ir savas stiprās un vājās puses, intereses, zināšanas, pieredze un kompetence. Skolēni, balstoties uz savām interesēm, spēcīgāk apgūtajiem mācību priekšmetiem izvēlas nākotnes profesijas un tām pakārtotās izglītības iestādes.

Savukārt speciālisti darba tirgū izvēlas tos piedāvājumus, kas vislabāk atbilst viņu zināšanām, pieredzei un interesēm. Līdzīga atbildība ir katram uzņēmumam ne vien definēt savu darbības fokusu, bet arī to skaidri izpildīt.

Konkrēts mērķis

Mūsu jaunuzņēmumā esam definējuši, ka Renti plus ekspertīze un darbības lauks ir mobilitāte. Rūpējoties par uzņēmuma darbības efektivitāti, mēs koncentrējamies tieši šim darbam un komandā pulcinām tieši mobilitātes ekspertus, bet atbalstam aicinām savu jomu speciālistus no citiem uzņēmumiem. Zinu, ka galdnieki augstāku pievienoto vērtību var radīt, apstrādājot koksni, nevis cenšoties paralēli būt labi grāmatveži, ražošanas atkritumu pārstrādātāji, mazumtirgotāji vai citu lomu izpildītāji.

Saglabājot fokusu uz pamatspecializāciju, darbiniekiem noteikti ir jāspēj arī orientēties dažādos jautājumos. Jāļauj tiem uzņemties jaunus uzdevumus, izkāpjot no ikdienas komforta zonas un attīstoties kā profesionāļiem. Strādājot un specializējoties tikai šaurā plaknē, speciālistu attīstība ir samērā ierobežota.

Īpaši svarīgs plašāks skatījums ir pārejā no speciālista uz vadītāja līmeni.

Tas ir stāsts par racionālu un efektīvu uzņēmuma vadību. Ikviens no mums dzīves laikā ir apguvis dažādas lietas un var risināt atšķirīgus uzdevumus, tomēr profesionāļi mēs esam tikai vienā sfērā. Darot citas lietas, varam konstatēt, ka mums pietrūkst pieredzes, ātruma vai kvalitātes piesitiena. Tas arī ir saprotams, jo noteiktu prasmju apgūšanai nepieciešamas ne vien zināšanas un pieredze, bet arī pastāvīga izkopšana ikdienā. Piemēram, pieredzējis automehāniķis auto defektu nereti spēj prognozēt tikai ar dzirdi, kamēr ikdienas lietotājam nereti piepūli prasa pareiza riepu, akumulatora vai motora eļļas izvēle.

Riskējam vairākkārt

Uzdodot darbiniekiem papildus pamata pienākumiem citus darbus, kam nav tiešas saistības ar profesiju, mēs riskējam vairākkārt. Pirmkārt, pieredzes un prasmju trūkuma dēļ cilvēks var pieņemt kļūdainu vai pat ačgārnu lēmumu, kas uzņēmumam var maksāt papildu laika un finanšu resursus. Otrkārt, netipiska darba uzdevuma izpildei cilvēks patērēs ievērojami lielāku laika resursu, noņemot to tiešajiem darba pienākumiem, kuru izpildē tiek radīta pievienotā vērtība un nodrošināta uzņēmuma rentabilitāte.

Treškārt, tas, visticamāk disonēs ar cilvēku gaidām, atsaucoties darba sludinājumam, un var tieši ietekmēt apmierinātību ar darbavietu. Arī tā ir darba devēja atbildība – atrast un prasmīgi izmantot darbinieka spēcīgās īpašības un kompetenci, lai radītu jaunu pievienoto vērtību.

Atbilde mūsdienu izaicinājumiem

Cilvēkresursu trūkums nav tikai trūkums, bet vienlaikus iespēja modernizēt Latvijas ekonomiku. Nereti cilvēkresursu trūkuma apstākļos uzņēmumi izvēlas nepareizus risinājumus un tā vietā, lai investētu tehnoloģijās un izmantotu ārpakalpojumus atbalsta funkciju izpildei, mēģina darba kolektīvu padarīt par universālajiem kareivjiem, uzticot dažnedažādus papildu pienākumus. Diemžēl rezultātā cieš kā darbinieks, kurš ir pārslogots un noguris, tā arī uzņēmums, jo nesokas pamatdarbība, darbi buksē, bet atbalsta funkcijas ne vienmēr notiek nepieciešamajā kvalitātē.

Uzskatu, ka attīstība ir meklējama, izvēloties citu ceļu. Mēs dzīvojam digitālās transformācijas laikā, bet tas nenozīmē, ka jebkuru darbu spēj veikt dators. Cilvēks ir unikāls ar to, ka spēj domāt un būt radošs. Tās ir lietas, ko nespēj dators.

Uzticot darbiniekiem mazāk rutīnas uzdevumu, mēs atbrīvojam laiku jaunu ideju ģenerēšanai un pievienotās vērtības radīšanai.

Vienlaikus mēs atbrīvojam cilvēkresursus, kas nepieciešami uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Cilvēkiem ir jāuztic pēc iespējas mazāk rutīnas uzdevumu, izmantojot automatizāciju un ārpakalpojumus, sākot ar elektronisko dokumentu apriti un beidzot ar telpu uzkopšanu.

Rutīna bez kļūdām

Paraudzīsimies uz to racionāli. Automatizējot procesus, mēs samazinām ar cilvēkresursiem saistītos riskus. Pirmkārt, automatizētās sistēmas salīdzinājumā ar cilvēku rutīnas pienākumus izpilda ātri un bez kļūdām. Otrkārt, ikviens darbinieks dodas atvaļinājumā un reizēm izvēlas jaunu profesionālos karjeru ārpus uzņēmuma, liekot steidzami meklēt aizstājēju. Treškārt, tas ir patīkami arī klientiem, jo viņi ātri un precīzi saņem pieprasīto pakalpojumu.

Līdzīgi ir ar darba dalīšanas ekonomiku jeb ārpakalpojumiem. Mūsu darbiniekiem ļoti patīk telpaugi, bet esam aprēķinājuši, ka algot specializētu uzņēmumu to kopšanai mums ir izdevīgāk, nekā pienākumu uzticēt pašu cilvēkiem, atraujot viņus no rūpēm par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti. Līdzīgi ir ar telpu uzkopšanu un uzņēmuma autoparku.

Uzturot uzņēmuma autoparku, jāiegulda administratīvais darbs, lai uzraudzītu mašīnu tehnisko stāvokli, koordinētu to apkopi, remontu un apdrošināšanu, nodrošinātu rezerves automašīnas, grāmatvedība atskaitītu amortizāciju. Tā ir vesela amata pozīcija, kam jāmaksā alga, valsts noteiktie nodokļi un jānodrošina aizstājējs krīzes situācijā. Ārpakalpojums to izdara klienta vietā, atstājot viņam fiksēta ikmēneša rēķina apmaksu. Tāda ir Renti plus pieredze, ko iesaku izmantot citiem.

Tas ir ceļš, kā pārvarēt cilvēkresursu krīzi Latvijā – investēt jaunās tehnoloģijās, kas ļauj samazināt darbinieku skaitu un koncentrēties darbam uzņēmuma specializācijā. Tas sniegs vairāk iespēju veidot savu produktu un pakalpojumu eksportu, kas ir izšķiroši jebkura uzņēmuma izaugsmei un sabiedrības labklājības vairošanai.

Saliedēta komanda

Visbeidzot – vienota un saliedēta komanda ir vajadzīga katrā ģimenē, uzņēmumā un valstī. Es ticu, ka tas ir ceļš uz mūsu kopīgiem panākumiem. Šādu filozofiju ievērojam arī mūsu uzņēmumā. Cilvēki jau sen uz darbu nenāk tikai nopelnīt ienākumus ģimenes uzturēšanai. Līdzīgi uzņēmumu klientiem cilvēki darbavietā sagaida atbalsta plecu, ne tikai pildot profesionālos pienākumus, bet arī vērtībās un pasaules skatījumā. Galu galā nozīmīgu dienas daļu mēs pavadām tieši darbā, tāpēc ir svarīgi justies labi, būt gaidītiem un saprastiem.

Katram uzņēmumam un zīmolam mūsdienās ir nozīmīgi pozicionēties atbilstoši noteiktām vērtībām un dzīves filozofijai.

Tas ir labs pamats saliedētam un draudzīgam kolektīvam, kas nodrošina lojalitāti uzņēmumam, zemu kadru mainību, nemitīgu profesionālo pilnveidi un augstu pievienoto vērtību izpildāmajam darbam.

Ikvienam uzņēmumam rekomendēju iet vēl tālāk un, balstoties uz kopīgām vērtībām, piedalīties regulārās ikmēneša kopīgās nodarbēs, kas ļauj atslogot prātu no ikdienas pienākumiem, saliedēt darbiniekus un dažkārt radīt arī veselīgu sāncensību. Mūsu grupā esam rīkojuši plankinga mēnesi, kad sacentāmies par uzņēmuma rekordu. Citkārt esam rīkojuši soļošanas mēnesi. Rezultāti pārsteidza ne vienu vien. Izrādījās, ka caurmērā dienā spējam nosoļot vairāk nekā 20 kilometru, bet uzvarētājs mēneša laikā nosoļoja 669 kilometrus.

Koku stādīšanas mēnesī dažādās vietās iestādījām 80 ozolus – uzņēmuma un Latvijas nākotnei.

Cilvēki ir ne vien katra uzņēmuma, bet arī Latvijas kopīgā vērtība. Tikai saliedētas komandas spēj sasniegt jaunas virsotnes un gūt panākumus kā pašu mājās, tā plašajā pasaulē. Atcerēsimies par to mazos un lielos darbos, lai uzplaukums un attīstība atrastu ceļu pie mūsu ģimenēm, uzņēmumiem un valsts.

Autors Krišjānis Znotiņš ir jaunuzņēmuma “Renti plus” vadītājs.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu