Vissvarīgākais jautājums 8

Nepārdzīvo, gan jau Tomsons, Liniņš, Krauze, Rēders, Strautmane un oficiozs IR atkal paskaidros latvietīšiem par ko jābalso un dzīres varēs turpināsies, kamēr nebūs nocirsts pēdējais koks, izgrābta visa kūdra un notirgots pēdējais kvadrātmetrs zemes. Vēl JV, A/Par un JKP darboņu mantiniekiem kaut kas paliks.

Nežēlojies! Dari, lai čekas noziegumu turpinātājus, kam Šlesers ir Baltā lapa, kas apgānīja desmitiem miljonu Staļina un krievu pasaules upuru piemiņu, svinot kopā ar Putina Staļina asiņaino uzvaru pār cilvēcību un veselo saprātu, kas bija gatavs vajāt mūsu veterānu, Kalēja kungu, lai kur tas neatrastos un cik vecs viņš nebūtu, kam latviešu grūtnieču dedzinātājs, Vasjka Kononovs, ir upuris, kas kopā ar Šleseru un Laķimiru uzdzīvoja krievu bandītu, čekistu, mauku un pederastu Jaunā vilnī, kas rija saslaukas no krievu bandīta Zaharjina galda, kura durvis ar kāju spēra vaļā krievu bandīts un čekists, Meļņiks. To, kas staigāja atskaitīties pie kuratora Savicka uz čekas ložu arēnā Rīga, kas pēc tā rīkojuma uzblieza ar gāzi darbināmo TECII 2. kārtu, kurš piesedza krievu fašistiskā izdzimteņa, Korena, rīkoto vandālisma aktu 16. martā un paskvilas pamata safabricēja lietu pret Māri Sprūdu, tos nolādētos izdzimteņus, kuri notirgoja ienaidniekam Abreni un kuri izgāza savu zvērisko naidu pret kritušo latviešu varoņu piemiņu, kuri pagarināja darba attiecības ar augsta ranga FSBešņika znotu, Magoni un komunistu cūku, Rimševiču, kas dalīja UA krievu bandītiem un čekistiem, sargāja čekas maisus un dalīja siles pēc savu čekas kuratoru norādījumiem, nu kaut vai tikai Matīsam un Ronim, kas čekistiem par 1/3 vai pat 1/4 vērtības atdeva Citadeli un LM pavisam bez naudas, izvazāšanai līdz galam, utt, mēs pēc laika atcerētos, kā ļaunu murgu.
Tavi pāridarītāji jau sen ir nosprāguši, vai nav spējīgi kaitēt, bet manis pieminētie vēl joprojām spējīgi šaut latviešiem mugurās.
p.s. Cienījamais Hermaņa kungs ir latviešu sirdapziņa un viņam nav nevienam ne par ko jāatvainojas.

Atbildēšu tikai uz teikumu par “latviešu sirdsapziņu”. Ņirgāšanās par VDK vajātajiem cilvēkiem ir zemiskuma kalngals. Pēc šīs lugas Hermanis manās acīs pilnīgi zaudēja visu savu cieņu. Kaut gan pati pirmā ar savu “manifestu” bija Māra Zālīte – “Nekādu vajāto nebija un, neviens nav cietis un nekādi maisi nav jāatver”. Gaidu, kad beidzot Latvijā “uzsprāgs” tā informācija, kura ir tajos 3 miljoni rakstos vācu valodas Googlē.
Un par tiem citiem – es rakstu tikai par to ar ko esmu saskāries personīgi.

Ko nozīmē “ņirgāšanās”? Vai tad FSBešņiku nogalinātais Latvijas patriots Uldis Freimanis, kurš pastāvīgi 1. jūlijā atzīmēja “Baigā gada” beigas, bija mazāks cietējs. Viņa slepkavas, kuru rīcībā šodien ir milzīgi valsts resursi, joprojām apdraud latviešu dzīvības.
Es arī varu uzskatīt, ka esmu cietis no varas puses, jo 15 gadus nemitīgi riskēju uz 3-10 gadiem nonākt cietumā un nekur nav teikts, ka glābjot no boļševiku ķetnām valūtas vērtības, mākslas priekšmetus un stratēgiskus materiālus, esmu bijis mazāk nozīmīgs cīnītājs pret okupantu varu.

Cilvēkiem ir jāpārstāj baidīties un jāpublicē patiesi stāsti par okupācijas laikā piedzīvotām vajāšanām. Un tas nekas, ka bijušie čekisti un komunisti par šiem stāstiem ņirgājas. Agri vai vēlu arī lielie masu mediji atbrīvosies no “bijušo” tvēriena un tad šīs publikācijas būs patiesas vēstures liecības. Laika dzirnas maļ lēni, bet ļoti pamatīgi.