Kārlis Šmits. Foto no privātā arhīva
Kāpēc pašlaik "Māršala plāns" Ukrainai nav prioritāte, intervijā žurnālam Ir skaidro Pasaules Bankas (PB) ekonomists Kārlis Šmits.
Viņš stāsta, ka pēdējā G20 sanāksmē apstiprināta palīdzība Ukrainai apmēram 20 miljardu apmērā, kas būs līdz septembrim. "Ir viegli apsolīt naudu. Taču ukraiņiem pats svarīgākais ir tas, lai nauda ienāk Finanšu ministrijas kontos. Daudzi to nesaka, bet vienmēr ir skepse - kas notiks, ja mēs iedosim naudu un tad valdība krīt," saka Šmits.
Par ierosinājumu taisīt "Māršala plānu" Ukrainas atjaunošanai ekonomists teic, ka Ukraina nevar gaidīt, kad donori sanāks uz konferenci vai darba grupās un izspriedīs par šādu plānu: "..problēma ir tāda, ka Ukrainai naudu vajag tagad. Viņi nevar gaidīt, lai kāds uztaisītu "Māršala plānu". Fiskālā palīdzība ir vajadzīga tieši tagad."
PB ekonomists skaidro, ka palīdzības plānu Ukrainai veido trīs fāzēs. Pirmā ir tā, kas vajadzīgs tagad, kad notiek karš, lai noturētu kritiski svarīgās valdības funkcijas. Otrā fāze ir saistīta ar palīdzību, kas būs Ukrainai vajadzīga pirmajos divos mēnešos pēc kara beigām. Savukārt trešā fāze saistīta ar "Māršala plānu" - atjaunot pilsētas, būvēt tiltus.
Šmits arī noraida bažas par iespējamu palīdzības naudas izzagšanu, korupcijas iespējām, par ko Ukraina pārmetumus saņēma pirms kara sākuma ar Krieviju. "Naudas plūsmai, kas iet caur Finanšu ministriju, nav tādu risku, ka kāds ministrs šo naudu iebāzīs kabatā. Ārvalstu palīdzība stāv drošībā centrālās bankas kontos. Korupcijas riski nāk no dažādām cenām, kas veidojas ēnu ekonomikā," saka ekonomists.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
