Pasaules Bankas ekonomists Kārlis Šmits skaidro, kāpēc šobrīd «Māršala plāns» Ukrainai nav prioritāte
No Krievijas agresijas cietušajai Ukrainai vajag ne tikai ieročus, bet arī lielu naudu, lai noturētu virs ūdens sabiedrību un ekonomiku. Ienaidnieku militārais spēks ne tikai uzbrūk armijai un civiliedzīvotājiem, bet arī mērķtiecīgi posta valsts infrastruktūru un žņaudz tautsaimniecību.
Pēc neveiksmīgā «zibenskara» Putins pārgājis uz lēnu, bet destruktīvu novājināšanas taktiku. Vai Ukrainai kā valstij pietiks līdzekļu un atbalsta, lai šo spiedienu ilgstoši izturētu?
Ir turpina intervēt ekspertus, kas skaidro Ukrainas kara gaitu un iezīmē nākotnes scenārijus. Šonedēļ saruna ar ekonomistu Kārli Šmitu, kurš Pasaules Bankā vada Austrumeiropas ekonomiskās politikas programmu. Līdz februāra vidum viņš atradās Kijivā, bet tagad no Vīnes palīdz organizēt Ukrainai starptautisko nemilitāro finanšu palīdzību.
Daudz zinām par militāro situāciju, bet mazāk par ekonomiku. Kas notiek Ukrainas tautsaimniecībā?
Bieži aizmirstam, ka ekonomiskais uzbrukums sākās jau 11. novembrī, kad ASV paziņoja par Krievijas militārā uzbrukuma plāniem. Sākās investīciju aizplūde, kļuva grūtāk piesaistīt līdzekļus. Ukrainai kļuva dārgāk finansēt budžeta deficītu, viņi tam ļoti izmantoja ārējos resursus, kuri vēsturiski bija lētāki. Pieeja ārējiem resursiem jau novembrī un decembrī samērā ātri sāka izzust. Janvārī, februārī radās problēmas ar apdrošināšanas kompānijām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.