Meteorīts • IR.lv

Meteorīts

1
Beata Paškevica. Foto — Reinis Hofmanis
Gunita Nagle

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādes Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem centrā ir saiešanas nama prototips kā simbols vietai, kurā tika atmodināta snaudošā latviešu pašapziņa. Kāda saistība starp čehu tautā radušos protestantisma novirzienu un latviešu pašapziņu, skaidro viena no izstādes satura veidotājām, bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica

Vēsturnieki hernhūtiešu kustību 18. gadsimtā ir salīdzinājuši ar meteorītu, kas spēcīgi izgaismojis tā laika Vidzemi. Domās vizualizējot šos izstādē lasāmos vārdus, veidojas krāšņa aina. Taču nezinātājam tā ir tumša bilde — grūti aptvert, kā gan reliģiskas kustības cilvēki, kuri Vidzemē ieradās, turienes muižnieku aicināti, runāja čehu un vācu mēlē, varēja latviešu zemniekiem nest apgaismību. 

Izstādes veidotāji — pētnieki Beata Paškevica un Pauls Daija, dizaina autores Anete Krūmiņa un Madara Lesīte-Volmane, projekta vadītājas Inga Surgunte un Maija Treile — to pacietīgi, soli pa solim, mūsdienīgā valodā izskaidro. Pamazām kļūst saprotams, kāpēc hernhūtiešiem bija tik svarīgi, lai latvieši mācētu lasīt un rakstīt, un kas saista hernhūtiešu garīgās dziesmas ar mūsu kordziedāšanas tradīcijām. Tomēr 18. gadsimta teksti, kuros liela uzmanība pievērsta «asiņu un vāšu poētikai», ir grūti uztverami. Izstāde būs apskatāma vēl gadu, starp apmeklētājiem būs ne tikai kultūras, vēstures mīļotāji un mākslas gardēži, būs arī nejauši ieklīduši studenti un skolotāju atvesti skolēni. Beata Paškevica skaidro, kāpēc viņiem un ikvienam no mums būtu jāzina par hernhūtiešiem kā latviešu garīgās dzīves atmodinātājiem.

Kāpēc hernhūtiešu kustību salīdzina ar meteorītu?
Meteorīts nāk pēkšņi, tas nokrīt negaidīti un izraisa lielu satricinājumu. Hernhūtiešu kustība patiešām bija tāds meteorīts. Viņi darbojās arī Rīgā, bet kustības centrs bija Vidzeme: Valmiera, Rauna, Vecpiebalga, Smiltene, Cēsis. 

Hernhūtiešu kustības vēsture ir sarežģīta. Tā saistīta ar Čehijas un Vācijas, patiesībā ar visas Eiropas vēsturi. Hernhūtieši bija saglabājuši savu tēvutēvu ticību, kas saistīta ar Janu Husu (čehu priesteri, filozofu, Kārļa Universitātes Prāgā rektoru, kuram katoļu baznīcas inkvizīcija 1415. gadā piesprieda nāvessodu par ķecerību, sadedzinot uz sārta — red.). Husīti vēl stipri pirms Lutera nebija mierā ar katoliskās baznīcas varu un līdz ar to piedzīvoja daudz vajāšanu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu