Brīvi plūstošā plašumā • IR.lv

Brīvi plūstošā plašumā

4
Svens Kuzmins. Foto – Reinis Hofmanis
Anda Burve-Rozīte

Rakstnieks Svens Kuzmins saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par prozas darbu Dizažio, kas asprātīgi apraksta mazpilsētas mākslas vidi 90. gados

Ja kopš februāra nogales, kad Ukrai-nā sākās karš, jums bijis maz brīžu, kad izdodas no sirds par kaut ko pasmieties, paņemiet rakstnieka Svena Kuzmina grāmatu Dizažio, kura šomēnes saņēma Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) kā labākais prozas darbs. Šo darbu trīsdesmit sešus gadus vecais rakstnieks, kuram tā ir trešā grāmata, rakstīja vēl pirms kara un pandēmijas. Viņa nolūks nebija uzjautrināt, bet sniegt ieskatu Latvijas mazpilsētas mākslas dzīvē atjaunotajā Latvijā — šādā pilsētā uzaudzis arī rakstnieks pats.
Kuzmins ir diplomēts mākslinieks, studējis grafiku un glezniecību, bet par darbības vietu pēdējās divās grāmatās izvēlējies Hohmu — mītisku vietu Latvijā, kur vietējie mākslas, biznesa un administratīvā aparāta «dievi» vada savas dienas.
Pašam Kuzminam, kā šķiet, svarīgākās dienas vēl priekšā — viņaprāt, vēsture rāda, ka tieši pēc lieliem satricinājumiem sabiedrībā nozīmīga kļūst mākslinieku un rakstnieku loma.

Gribu tev pastāstīt par trauksmi — kā cilvēki kara laikā lasa grāmatas. Tavā godalgotajā darbā Dizažio vēstīts par vēsturisku muižu, ko vietējie grasās nodedzināt Jāņos: «Nekas tā neiepriecina Hohmas iezemiešus kā iespēja izcept mednieku desiņas savas vēstures gruvešos.» Lasot domāju par Uzvaras parka pieminekli: vai es gribētu gruvešos nikni desas cept.
Tas ir ļoti labi, ka teksts izraisa šādas pārdomas. Apzinos stāvokli, kāds lasītājam iestājas kritiskos gadījumos. Kad grāmatu iecerēju, nevarēju paredzēt ne karu, ne pandēmiju.

No otras puses, ir princips: kas lejā, tas arī augšā. Kas debesīs, tas arī virs zemes. Vienmēr mazās situācijas modelē lielās situācijas. Atceros, kad rakstīju to pieminēto vietu grāmatā, Covid-19 pandēmija un ierobežojumi tikko bija sākušies, diskusijas bija tikai par to. Man tas šausmīgi krita uz nerviem — ka viss, ko var uzskatīt par domāšanas lauku, sašaurinājies līdz vienam punktam.

Tu esi rakstnieks, kurš ir vakcinējies?
Jā. Man liekas dīvaini, ka kāds vēl šodien uzdod šādu jautājumu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu