Karš Ukrainā • IR.lv

Karš Ukrainā

Azov bataljona uzņemta videoieraksta kadrā redzama civiliedzīvotāju evakuācija no daļēji sabombardētas patvertnes metalurģijas rūpnīcas Azovstaļ teritorijā 1. maijā. foto — scanpix

Desmitās nedēļas galvenie notikumi

Krievijas zaudējumi palielinās
Krievijas armija pašlaik ir daudz vājāka nekā kara sākumā, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā militārajā pārskatā. Krievijas dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 24 200 karavīru, sarēķinājis Ukrainas armijas ģenerālštābs. Vislielākos zaudējumus krievi cietuši Izjumas virzienā.
ASV un citu rietumvalstu amatpersonas norāda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu 9. maijā oficiāli pieteikt karu Ukrainai, kas ļautu izsludināt vispārēju rezervistu mobilizāciju. Līdz šim Putins 24. februārī sākto ofensīvu turpina dēvēt par «īpašo militāro operāciju».
Pēc nepilnīgām ANO aplēsēm, karā gājuši bojā vismaz 3000 Ukrainas civiliedzīvotāju, tajā skaitā vismaz 220 bērni.
Krievijas bruņotie spēki no Ukrainas uz savu teritoriju izveduši 1,1 miljonu cilvēku, tai skaitā gandrīz 200 tūkstošus bērnu, teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Inspicē uguns līniju
Gan Ukrainas, gan ASV avoti ziņo, ka aprīļa beigās Ukrainas austrumu fronti apmeklējis Krievijas Bruņoto spēku pavēlnieks Valērijs Gerasimovs. Viņš Donbasā veicis situācijas pārraudzību, lai saprastu, kas tur īsti notiek. Pirmdien laikraksts The New York Times, atsaucoties uz vienu ukraiņu un diviem amerikāņu avotiem, vēstīja, ka sestdien ukraiņi devuši triecienu kādai skolas ēkai Izjumā, kur bijis arī Gerasimovs. Šajā uzbrukumā nogalināti ap 200 krievu militāristu, tajā skaitā arī vismaz viens ģenerālis. Taču ASV izlūkdienesti nevar apstiprināt, ka būtu ievainots arī Gerasimovs.

Uzbrukums Azovstaļ
Krievijas armija otrdien sāka uzbrukumu Mariupolē ielenktajai metalurģijas rūpnīcai Azovstaļ. Pirmdien no rūpnīcas teritorijas sadarbībā ar ANO un Sarkano Krustu izdevās evakuēt ap 100 civiliedzīvotāju, bet vairāki simti joprojām bija iesprostoti. Mariupoles mērs Vadims Boičenko otrdien paziņoja, ka tikai trīs no 14 evakuācijas autobusiem nonākuši plānotajā galamērķī — Zaporižjā.
Tiek ziņots, ka okupanti Mariupolē savāc un iznīcina nogalināto līķus, kopš 15. aprīļa pilsētā darbojas trīs mobilās krematorijas.
Sniedz palīdzību
Lielbritānija piešķirs Ukrainai jaunu militārās palīdzības paketi par 357 miljoniem eiro radioelektroniskās cīņas līdzekļu un radarsistēmu piegādei. Lielbritānija līdz šim jau sniegusi Ukrainai militāro palīdzību 238 miljonu eiro vērtībā, nosūtot vairāk nekā 5000 prettanku raķešu, piecas pretgaisa aizsardzības sistēmas un citu bruņojumu.
Pagājušajā nedēļā ASV prezidenta Džo Baidena valdība lūdza Kongresam apstiprināt 33 miljardu dolāru piešķiršanu Ukrainas atbalstam. 20 miljardus no šīs summas paredzēts atvēlēt militārajai palīdzībai. Ukraiņu rokās jau atrodas vairāk nekā 70 no 90 amerikāņu nosūtītajām haubicēm M-777, kā arī vairāk nekā 140 000 artilērijas lādiņu, paziņoja ASV Aizsardzības ministrija. Nedēļas nogalē Kijivā ieradās ASV Kongresa delegācija spīkeres Nensijas Pelosi vadībā.
Arī Vācijas parlaments beidzot atbalstījis smagā bruņojuma piegādāšanu Ukrainai. «Es cienu pacifismu, bet Ukrainas pilsoņiem šķiet cinisks ieteikums stāties pretī Putina agresijai bez ieročiem,» kanclers Olafs Šolcs izteicās arodbiedrību mītiņā 1. maijā.

Aneksijas plāni?
Krievija ar fiktīvu referendumu palīdzību plāno anektēt Donecku un Luhansku, uzskata ASV amatpersonas. Iespējams, tas pats maija vidū tiek plānots arī Hersonā, kur Krievija nupat par oficiālo maksāšanas līdzekli noteica rubli.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu