Karš Ukrainā

Azov bataljona uzņemta videoieraksta kadrā redzama civiliedzīvotāju evakuācija no daļēji sabombardētas patvertnes metalurģijas rūpnīcas Azovstaļ teritorijā 1. maijā. foto — scanpix

Desmitās nedēļas galvenie notikumi

Krievijas zaudējumi palielinās
Krievijas armija pašlaik ir daudz vājāka nekā kara sākumā, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā militārajā pārskatā. Krievijas dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 24 200 karavīru, sarēķinājis Ukrainas armijas ģenerālštābs. Vislielākos zaudējumus krievi cietuši Izjumas virzienā.
ASV un citu rietumvalstu amatpersonas norāda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu 9. maijā oficiāli pieteikt karu Ukrainai, kas ļautu izsludināt vispārēju rezervistu mobilizāciju. Līdz šim Putins 24. februārī sākto ofensīvu turpina dēvēt par «īpašo militāro operāciju».
Pēc nepilnīgām ANO aplēsēm, karā gājuši bojā vismaz 3000 Ukrainas civiliedzīvotāju, tajā skaitā vismaz 220 bērni.
Krievijas bruņotie spēki no Ukrainas uz savu teritoriju izveduši 1,1 miljonu cilvēku, tai skaitā gandrīz 200 tūkstošus bērnu, teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu