Ihors Huriks ar sievu Irinu.
Foto no privātā arhīva
Ivanofrankivska Ukrainas rietumos atrodas tālu no frontes līnijas un visu laiku ir bijusi nosacīta miera oāze kara plosītajā valstī. «Iespējams, viena no mierīgākajām vietām visā Ukrainā,» pieļauj vietējais uzņēmējs un labdarības fonda Cieņas Maidans vadītājs Ihors Huriks. Taču tā ir trausla drošība, kas, līdzīgi kā viscaur Ukrainā, paiet trauksmes sirēnu skaņās, taču nav salīdzināma ar elli Donbasā, viņš stāsta. Ihors lēš, ka no valsts austrumiem un dienvidiem ieplūdušo bēgļu dēļ iedzīvotāju skaits pilsētā ir dubultojies.
«Ielas visu laiku ir pilnas, daudz cilvēku. Tiem, kam šeit nav radu vai draugu, kaut kur apmesties palīdz valsts. Tālāk vieni meklē darbu, kāds pat jau cenšas sākt biznesu. Milzīgs skaits kā brīvprātīgie palīdz citiem bēgļiem,» stāsta Ihors. No mājām izrautie cilvēki jūtas apmulsuši un brīvajā laikā nezina, ko darīt, — daudzi vienkārši pastaigājas pa ielām. «Starp bēgļiem ir daudz bērnu. Gan ar mammām, gan bez. Mūsu organizācija cenšas vispirms palīdzēt viņiem.» Kopš kara sākuma atbalstījuši vismaz 1300 bērnus un viņu vecākus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.