Vērsties pret mediju neatkarību nozīmē palīdzēt Putinam
Krievijas karš pret Ukrainu ir impēriska totalitārisma karš pret brīvību un demokrātiju. Diemžēl tas dažiem arī demokrātiskās sabiedrībās raisa vēlmi autoritāri uztiept citiem savu vienīgo pareizo domāšanu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) nupat gribētu pat atņemt finansējumu sabiedriskajiem medijiem tikai tāpēc, ka vienā raidījumā piedalījās viens cilvēks, kuram, viņaprāt, tur nevajadzēja piedalīties.
LTV7 raidījumā TČK 29. martā Krievijas karu pret Ukrainu komentēja sevi par «neatkarīgu žurnālistu» dēvējošais Leonīds Ragozins. Ministrs Pabriks 2. aprīlī tik ļoti sašuta par «iespējamā Krievijas ietekmes aģenta» piedalīšanos raidījumā, ka vēstulē NEPLP pauda šaubas, vai sabiedriskais medijs vispār jāfinansē nodokļu maksātājiem, varbūt labāk «atsākt pārraidīt Krievijas finansētos propagandas kanālus, kas būs lētāk».
Diskusijās par šo ministra muļķīgo piedāvājumu vērojams pamatīgs argumentu sajukums no visām pusēm. Tāpēc ir skaidri jādefinē trīs «plauktiņi», kuru saturu nedrīkst jaukt kopā.
1. Ragozins ir krievu imperiālists. 2. Brīvi mediji var intervēt kaut vai pašu Putinu. 3. Politiķi nedrīkst diktēt medijiem vēlamo vai nevēlamo saturu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.