Vai muļķis ir atbildīgs par savā muļķībā nodarītajiem nedarbiem? Mēs lasām bībelē: “Bet Jēzus sacīja: Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara.” (Lūkas 23:34).
Šajos informācijas kara laikos ir viegli “nezināt, ko dara”. Cilvēki uzsūc un izplata tālāk visādus melus un maldus. Daži dezinformācijas upuri varētu būt salīdzinoši nekaitīgi, piemēram, augošais “plakanās zemes” teorijas piekritēju bars. Bet citi, pārliecināti par savu taisnību, tīšām dara citiem pāri. Viņu domās ir izveidojies atšķirīgs pasaules modelis, kas liek rīkoties pēc labākās sirdsapziņas, pat slepkavot pilnīgi svešiniekus.
Kā rīkoties ar tiem, kas “prāta neceļos” nomaldījušies? Par nekaitīgākajiem varam vienkārši pasmieties. Bet ko darīt ar citiem?
Saūda Arābija pirms 20 gadiem negribēja atzīt, ka tai ir tāda nopietna problēma, kā pašmāju teroristi. Bet tas mainījās pēc spridzināšanas kampaņas 2003. gadā, kad pašnāvnieku uzbrukumos ārzemnieku dzīvojamām pilsētiņām gāja bojā kādi 60 cilvēki. Tika apcietināti tūkstošiem cilvēku. Galvenajiem nocirta galvas, bet ar daudziem veica “pārmācīšanu”. Neradikālie imāmi ilgstoši runāja ar apcietinātajiem, cenšoties viņiem pierādīt, ka viņi “nezināja, ko dara”, jo ir nomaldījušies no patiesības ceļa.
Bet mums ir citi apstākļi.
Aptaujas rāda, ka Latvijā atbalsts Krievijas agresīvam karam Ukrainā ir vērā ņemams. Pašā Krievijā, par spīti demonstrācijām, ir skaidrs, ka Putinam atbalsts ir liels.
Var lasīt par gadījumiem, kad kāds Ukrainā telefoniski sazinās ar tuviem radiem Krievijā, kuri vienkārši netic, ka Ukrainā notiek karš.
Ja esam pārliecināti par cilvēku fundamentālo labumu, tad varam pieņemt, ka kara atbalstītāji vienkārši “nezina, ko dara”, jo nav bijis iespējams iegūt objektīvu informāciju. Tomēr jājautā – vai ir mēģināts iegūt objektīvo informāciju? Vai vienkārši noklausās tendenciozo Krievijas oficiālo mediju raidījumu un nekritiski pieņem sacīto?
Te ir vietā mūžīgais jautājums – kā argumentēt tādam, kurš nav gatavs nekādos apstākļos mainīt savu viedokli?
Diemžēl šis nav tikai “akadēmisks” jautājums – tam ir reālas sekas. Kara atbalstītāji veicina Putina pavēlēto masu slepkavību Ukrainā. Vai mums jāpiedod tiem, kuri ne tikai “nezina, ko tie dara”, bet arī “negrib zināt, ko tie dara”? Manuprāt, nē.
Autors ir laikraksta Latvietis palīgredaktors
Komentāri (1)
QAnon 15.03.2022. 17.38
Žurkas un prusaki arī neapzinās, ka tie bojā cilvēku pārtiku un pārnēsā slimības, tomēr tas neizsauc cilvēkos sapratni. Mums nav jābūt saprotošiem pret Absolūtā ļaunuma nesējiem, kam vajadzība pierīties cilvēku asinis, gadsimtos ir izstrādājusies ģenētiskā līmenī un tiek ieaudzināta no paaudzes paaudzē, stāstot bērniem varoņsāgas, kā “дидывоевали” (vectēvikaroja , vienā vārdā) grieza nost krūtis Eiropas sievietēm, dūra uz šauteņu durkļiem zīdainīšus, dzīvus dedzināja sirmgalvjus, par asiņainām “trofeju” zīda vešiņām un rokas pulksteņiem.
Vai tā saucamais homo sapiens ir vainīgs par notiekošo? Viennozīmīgi jā. Vēl 1917. gadā Vudro Vilsons ierāva ASV Asiņainā Koļana II sarīkotā asiņainā WWI, lai nepieļautu, ka agresori: Francija un Anglija, salīgtu mieru ar Vāciju un Eiropā beigtos karadarbība un piespieda Vāciju noslēgt Brestas līgumu, dodot iespēju kara rīkotājam, Absolūtam ļaunumam, veselam pamest kaujas lauku, lai tas jau nākošā dienā varētu sākt gatavot vēl baisāku karu. Bez ASV karš varēja beigties ātrāk, ar mazākiem humāno tautu upuriem un pēdējo norakto Absolūtā ļaunuma nesēju Urālu kalnos. Tam nelietim, Vulsonam, vēl pietika nekaunības murgot par “tautu pašnoteikšanās tiesībām”, labi apzinoties, ka tieši viņš tās laupīja desmitiem som-ugru, Kaukāza, Pievolgas un simtiem mazo tautu, kuras līdz pēdējam cilvēkam iznīcināja krievi.
1929. ASV ģem-parķija uzsāka visbaisākā režīma, kāds jebkad agrāk bija bijis, kas jau bija paguvis zvēriski noslepkavot vairākus desmitus miljonu pašu pilsoņu, militarizāciju un to eskalēja, kad pie varas nāca fiziskais un morālais invalīds, Rūzvelts, investējot nākamā karā simtiem miljardu nodokļu masksātāju dolārus. Līdz tam krievu dzimtcilvēks, kas ara zemi ar koka arklu, ko parasti vilka viņa bāba, ne tikai Spānijai un Somijai, bet pat Igaunijai nebūtu uzdrīkstējies uzbrukt.
Kad viskrieviskākais necilvēks, kāds jebkad smirdējis uz mūsu mīļās planētas, Staļins, 1936. ar 648 lidmašīnām, 347 tankiem, 360 bruņumašīnām, 1186 lielgabaliem 20 tūkstošiem ložmetēju uzbruka Spānijai, visa Eiropas “demokrātija”, tā vietā, lai pasargātu sev līdzīgus homo sapiens, izvēlējās negodu un par to saņēma visbaisāko karu. Ja toreiz spāņu tauta, Franko Ģēnija vadībā nebūtu nosargājusi savu valsti, nākamā būtu kritusi Francija un tad vēlākais līdz 1939. krievi, kopā ar spāņu un franču komunistiem būtu izgriezuši visu Eiropu. 1936. Rūzvelts vēl nebija krieviem uzcēlis varenāko kara industriju uz planētas, kāda tā bija piecus gadus vēlāk un tad Cilvēks saprātīgais Spānijas karu ātri varēja padarīt par pēdējo krievu sarīkoto karu un humanizēt (atkrievot) visas civilizēto tautu zemes, kur bija ieperinājies krievs.
Lai šis karš pret Eiropas civilizāciju krieviem būtu pēdējais, ir jābūt nenovēršamai prasībai: demilitarizāciju, derusifikāciju un depopulāciju, lai visi krievu vīriešu kārtas īpatņi, kas nebūtu notiesāti tribunālā, tiktu pakļauti pieckāršai decimācijai par biedinājumu nākamām paaudzēm.
0