Krievijai un Baltkrievijai piemērotās ES sankcijas un to ietekme

Ilustratīvs attēls
Andris Lazdiņš, Kristers Toms Losāns

Atbildot uz Krievijas sākto un Baltkrievijas atbalstīto karu Ukrainā, Rietumu valstis ir būtiski paplašinājušas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, to pilsoņiem, fiziskajām personām, uzņēmumiem un organizācijām, lai apturētu nevajadzīgo asinsizliešanu Ukrainā. Ņemot vērā, ka vēl aizvien ir spēkā arī iepriekš Krievijai un ar to saistītajām personām piemērotās sankcijas, Krievija šobrīd ir pasaules “līdere” noteikto sankciju skaita ziņā.

Visām personām Latvijā ir pienākums ievērot gan Eiropas Savienības, gan Latvijas noteiktās sankcijas, kā arī no ANO Drošības padomes rezolūcijām vai citiem Latvijai saistošiem normatīvajiem aktiem izrietošās sankcijas. Sankcijām pakļautajām personām var tikt piemēroti dažādi sankciju veidi, un katram no tiem var būt noteikti izņēmumi, piemēram, piemērojamības termiņu ziņā. Tādējādi, lai izvērtētu, vai un
kādā apjomā sankcija ir piemērojama konkrētā situācijā, ir būtiski detalizēti izpētīt attiecīgās sankcijas tvērumu.

Šajā rakstā tiks apskatīti vispārīgi ar starptautiskajām sankcijām saistīti jautājumi, kas pašlaik var būt aktuāli ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam.

Kas ir sankcija?

Sankcija ir ārpolitikas līdzeklis, kura vispārējais mērķis ir nodrošināt mieru, starptautisko drošību, demokrātiju un likuma varu, kā arī cilvēktiesību un starptautisko tiesību atjaunošanu. Ar sankcijām, piemēram, var aizliegt iebraukt, uzturēties vai dibināt darba tiesiskās attiecības kādā valstī vai teritorijā, kā arī aizliegt starptautisko tirdzniecību, noteikt finanšu sankcijas un citus aizliegumus. Sankcijas var tikt noteiktas valstij, teritorijai, teritoriālai vienībai, režīmam, organizācijai, apvienībai, personu grupai vai personai (ieskaitot fizisku personu).

Kam ir pienākums ievērot sankcijas?

Pienākums ievērot sankcijas ir visām personām Latvijā, kuru darbību ietekmē noteiktā sankcija, t.sk. fiziskajām personām, uzņēmumiem un iestādēm.

Kādi ir personu pienākumi saaistībā ar sankciju ievērošanu Latvijā?

Ņemot vērā aizliegumu pārkāpt jebkādas sankcijas, katrai personai ir stingri jāizvērtē, vai pastāv sankciju pārkāpšanas risks. Tas jo īpaši ir jādara personām, kuras iesaistās darījuma attiecībās ar jebkuru personu no Krievijas vai Baltkrievijas, jo tām pastāv paaugstināta tieša vai netieša sankciju pārkāpšanas vai apiešanas iespējamība. Pārbaudot sankcijas attiecināmību, būtiski cieši uzraudzīt, kuri ir konkrētie sankciju subjekti un kāds ir sankciju saturs, t.i., darbības, uz kurām attiecas sankcija. Kompetento institūciju uzraudzībā esošajām personām (piemēram, finanšu iestādēm, apdrošinātājiem, nekustamā īpašuma starpniekiem, azartspēļu organizatoriem) ir papildu pienākumi, piemēram:

1) nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā ziņot Valsts drošības dienestam par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem un informēt par to attiecīgo kompetento institūciju;

2) ja ir aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, ziņot par to Finanšu izlūkošanas dienestam.

Kāda ir atbildība par sankciju aizliegumu neievērošanu?

Saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Turklāt saskaņā ar Krimināllikumu var tikt piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskām personām, kuras pieļāvušas vai veicinājušas izvairīšanos no sankcijām, piemēram, vissmagākajos gadījumos – naudassodi no divdesmit līdz septiņdesmit piecu tūkstošu minimālo mēnešalgu apmērā.

Kompetentās institūcijas (piemēram, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija) ir tiesīgas piemērot papildu administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus to uzraudzībā esošajām personām.

Tiesisko attiecību pārtraukšana ar sakcionētu personu

Noslēgtie darījumi un līgumi, kas veicina sankciju apiešanu, var tikt atzīti par spēkā neesošiem un attiecīgi nesaistošiem. Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem sankcijas, ciktāl tās padara neiespējamu līgumu izpildi, varētu tikt atzītas par nepārvaramas varas apstākļiem, kas liedz piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus līguma neizpildes gadījumā. Lai varētu paļauties uz nepārvaramas varas apstākļiem, līguma pusei, kuras saistības nav iespējams izpildīt, ir pēc iespējas ātrāk jāinformē otra puse par apstākļiem, kas rada nepārvaramas varas apstākļus (arī līgumā var būt paredzētas zināmas formalitātes attiecībā uz šādu informēšanu).

Kā es varu pārbaudīt, vai persona ir iekļauta sankciju sarakstā?

Parasti pārbaudīt, vai noteikta persona ir pakļauta starptautiskajām vai nacionālajām sankcijām, ir iespējams, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta sankciju meklēšanas rīku, kas pieejams tīmekļa vietnē šeit. Finanšu izlūkošanas dienests šajā tīmekļa vietnē uztur informāciju par sankciju subjektiem, un lielākoties tā satur visu personām Latvijā piemērojamo starptautisko un nacionālo sankciju konsolidēto versiju.

Tomēr arī Finanšu izlūkošanas dienests vienmēr iesaka šo informāciju salīdzināt ar informāciju, kas publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī vai ANO Drošības padomes mājaslapā sadaļā “Sanctions”. Lūdzam ņemt vērā, ka, ievērojot ātrumu, ar kādu pastāvīgi mainās sankciju saturs un apjoms, ļoti ieteicams tāpat pārbaudīt jaunāko informāciju, kuru Eiropas Komisija sniedz šeit. Tāpat ieteicams regulāri iepazīties ar informāciju, kuru Latvijas Ārlietu ministrija sniedz par sankciju piemērošanu un kas ir pieejama šeit.

Noderīgi ņemt vērā, ka gadījumā, ja personai rodas jautājumi par sankcionēto personu datu atbilstību vai par sankciju tvērumu, pastāv iespēja vērsties pie Ārlietu ministrijas ar attiecīgu jautājumu. Taču jāņem vērā, ka atbildes šobrīd var tikt sniegtas ar aizkavēšanos, ņemot vērā pašlaik noteikto sankciju apjomu un nemitīgi mainīgo vidi. Jāņem vērā, ka valsts iestādēm šādā situācijā var būt sarežģījumi iedziļināties katra individuālā gadījumā izvērtēšanā.

Pārskats par konkrētām noteiktajām sankcijām

Ekonomiskās sankcijas

Aktīvu iesaldēšana

Pienākums iesaldēt naudas līdzekļus un ekonomiskos resursus, kas pieder, ir īpašumā, turējumā vai kurus kontrolē sankciju sarakstā minētās fiziskās personas vai saistītās personas, iestādes vai organizācijas, kas pārdod, iznomā vai ieķīlā īpašumu. Cita starpā ir aizliegti darījumi ar Krievijas Centrālās bankas rezervēm, tai skaitā tādu personu, kura rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai vadībā.

Eiropas Savienības Centrālajiem depozitārijiem ir aizliegts sniegt depozitārija pakalpojumus jebkurai personai no Krievijas (ieskaitot tur dzīvojošās fiziskās personas un tur reģistrētās juridiskās personas, iestādes vai organizācijas).

Aizliegta piekļuve kapitāla tirgiem

Nolūkā slēgt Krievijai pieeju kapitāla tirgiem ir aizliegts pirkt, pārdot vai sniegt ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, kurus izlaidusi Krievija, tās valdība, Krievijas Centrālā banka un noteiktas juridiskas personas, iestādes un organizācijas, kas saistītas ar Krieviju (ieskaitot Krievijā reģistrētās kredītiestādes un finanšu iestādes). Aizliegts arī tirgot šādus instrumentus vai citādi palīdzēt to izlaišanā (emisijā). Ja aizliegums attiecībā uz Krievijas, tās valdības, Krievijas Centrālās bankas un tās kontrolē esošo juridisko personu, iestāžu un organizāciju izlaistajiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem stājas spēkā 2022. gada 9. martā, aizliegumi attiecībā uz juridiskajām personām, iestādēm un organizācijām, kas saistītas ar Krieviju, būs piemērojami ar 2022.
gada 12. aprīli.

No 2022. gada 12. aprīļa aizliegts kotēt Krievijā reģistrētu juridisku personu, iestāžu vai organizāciju, kur vairāk nekā 50% pieder valstij, vērtspapīrus un sniegt saistītos pakalpojumus Eiropas Savienībā atzītās vai reģistrētās tirdzniecības vietās.

Turklāt personām no Krievijas (ieskaitot fiziskas personas vai juridiskas personas, iestādes vai organizācijas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai reģistrācijas vieta (domicils) ir Krievija) ir aizliegts pārdot vērtspapīrus, kuri nominēti eiro valūtā un izlaisti pēc 2022. gada 12. aprīļa, vai fondu vienības, kuri iegulda šādos vērtspapīros.

Finansēšanas aizliegumi

Aizliegts noslēgt līgumus par jaunu aizdevumu vai kredītu piešķiršanu Krievijai vai tās valdībai, Krievijas Centrālajai bankai vai noteiktām juridiskām personām, iestādēm vai organizācijām, kas saistītas ar Krieviju. Dalība šādos līgumos arī ir aizliegta.

Turklāt ir aizliegts arī ieguldīt, piedalīties vai sniegt citādu ieguldījumu projektos, kurus finansē Krievijas tiešo ieguldījumu fonds.

Aizliegumi pieņemt noguldījumus

Kredītiestādēm ir aizliegts pieņemt noguldījumus vairāk nekā 100 000 EUR apmērā no Krievijas pilsoņiem vai Krievijā dzīvojošām fiziskām personām, vai no Krievijā reģistrētām juridiskām personām, iestādēm vai organizācijām.

Apmaiņas ar finanšu datiem aizlliegumi

No 2022. gada marta ir aizliegta īpašo finanšu ziņojumu sniegšana apmaiņai ar finanšu datiem (t.i., ar SWIFT sistēmas starpniecību) noteiktām juridiskām personām, iestādēm vai organizācijām vai Krievijā reģistrētām juridiskām personām, iestādēm vai organizācijām, kur šo sankcionētu personu līdzdalība ir 50% vai vairāk.

Aizliegumi attiecībā uz eiro denominācijas banknotēm

Ir aizliegts pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt eiro banknotes uz Krieviju vai jebkurai Krievijā esošai fiziskai, juridiskai personai, iestādei vai organizācijai, ieskaitot Krievijas valdību vai Centrālo banku, vai izmantošanai Krievijā.

Sektorālās sankcijas

Eiropas Savienība ir ieviesusi arī nopietnas sankcijas enerģētikas, transporta un tehnoloģiju sektoros ar mērķi apgrūtināt jebkāda veida Krievijas militāro spēku attīstību. Sektorālo sankciju gadījumā jāpievērš īpaša uzmanība to saturam un piemērošanai, jo šajās sankciju jomās pastāv vairāki papildu nosacījumi, kurus nedrīkst pārkāpt, gan arī vairāki izņēmumi attiecībā uz sankciju piemērošanu, tajā skaitā termiņi šo sankciju piemērošanai. Šo informāciju iespējams pārbaudīt šeit.

Enerģētikas sektorā vispārīgi ir aizliegta naftas produktu un tehnoloģiju pārdošana, piegāde, nodošana vai eksports jebkurai personai, iestādei vai organizācijai Krievijā vai izmantošanai Krievijā. Transporta sektorā ir noteikts aizliegums pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt jebkurai personai, iestādei vai organizācijai Krievijā aviācijas un kosmosa rūpniecībā izmantotās preces un tehnoloģiju.

Savukārt tehnoloģiju sektorā ir ieviests aizliegums pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt jebkurai personai, iestādei vai organizācijai Krievijā tehnoloģijas, kas ir iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2021/821/ES I Pielikumā šeit.

 

Autori ir zvērināts advokāts Andris Lazdiņš un zvērināta advokāta palīgs Kristers Toms Losāns

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu