Norvēģis Atle Makgrāts otrajā slaloma nobraucienā aizslīd garām vārtiem. Viņš nevis noslēpoja nost no trases, bet pakāpās atpakaļ, izbrauca vārtus un turpināja nobraucienu lejup pa kalnu. Foto — Scanpix
Norvēģija pagājušonedēļ sasniedza ziemas olimpisko spēļu rekordu, izcīnot 16 zelta medaļas. Šīs nelielās zemes panākumi nodarbina arī citu valstu speciālistus
Pekinā atkal triumfēja Norvēģija. Jau ierasts, ka šī valsts ar pieciem miljoniem iedzīvotāju ik pēc četriem gadiem pārspēj visu pasauli. Šoreiz tā gan nesasniedza 2018. gada Phjončhanas spēļu vēsturisko rezultātu — togad Norvēģija ieguva 39 medaļas, par astoņām vairāk nekā tuvākā sāncense Vācija ar 16 reizes lielāku iedzīvotāju skaitu. Bet daudz arī netrūka.
20. februārī norvēģu slēpotāja Terēse Juheuga izcīnīja 16. zelta medaļu savai valstij, kas gan ir jauns rekords ziemas olimpiskajās spēlēs. Tagad Norvēģijai ziemas spēļu vēsturē ir par 35 zelta medaļām vairāk nekā ASV (332 miljoni iedzīvotāju) un par 45 vairāk nekā Vācijai (83 miljoni iedzīvotāju).
