Grieķu dievu sodītajam Sīzifam, kas jau gadsimtiem ilgi spiests velt kalnā klintsbluķi, par akmeņiem noteikti būtu kāds smagāks vārds sakāms. Taču uzņēmuma Pilsakmens dibinātājs Rihards Mateisons par šo pamatīgo materiālu runā ar aizrautīgu vieglumu
Latvijā lielākajā dabīgā akmens plākšņu noliktavā Pilsakmens ražotnē Salaspilī vienviet apskatāmi vairāki tūkstoši dažādu krāsu, rakstu un izcelsmes paraugu. Uz Latviju pustonnu smagās klinšu iežu «gleznas» ceļojušas no Indijas, Ķīnas, Pakistānas, Turcijas, Brazīlijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles. Izrādot plašo granīta, marmora, kvarcīta, oniksa un travertīna brīvdabas izstādi, Rihards lietišķi skaidro, ka pirms uzņēmuma dibināšanas ar savu brigādi veicis akmens apdares darbus dažādos būvobjektos. Ik pa laikam nācies piedzīvot, ka pietrūkst izejmateriāla un dienām jānīkst, gaidot akmens plākšņu piegādi, lai pēc tam atgūtu nokavēto, strādājot arī naktīs. Taču akmens ir smags materiāls, ar to strādājot, steiga un stress nav labi sabiedrotie. «Dibinot savu uzņēmumu, uzreiz sāku veidot plākšņu krājumus, lai pasūtītājs var atbraukt, izvēlēties un saņemt tieši to apdares materiālu, ko noskatījis. Šogad janvārī nosvinējām Pilsakmens 11 gadu jubileju, un nu jau esmu kļuvis par akmeņu kolekcionāru, jo mums šeit ir plāksnes faktiski no visām pasaules valstīm, kur nopietnos apjomos izstrādā klints iežus,» ar lepnuma notīm balsī stāsta Mateisons seniors. Pēc mirkļa viņš smaidot piebilst, ka tagad smagāko nodarbi — ražošanas vadību — viņš ir veiksmīgi deleģējis dēlam Atim, tāpēc var vairāk laika veltīt sarunām ar klientiem un priecāties, ka arī viņi novērtē akmens skaistumu. Kas gan šajā materiālā tā pievelk? «Vienreizīgums! Nekur neatradīsit divas vienādas dabīgā akmens plāksnes. Katrai ir savs raksts, toņu gamma, arī raksturs,» mākslinieciskās nianses iezīmē Rihards.
Biznesa ideja atbrauc ar metro
Akmens apstrādi Mateisons vecākais iepazina pagājušā gadsimta deviņdesmitajos. Sapratis, ka jaunajos laikos savu nesen saņemto augstskolas diplomu pagalam nepraktiskā nozarē var droši noglabāt grabažiņu kastē, viņš lika lietā amatnieka prasmes. Sākumā strādāja ar latviešiem ierastu materiālu — koku. «Galdniecību vadīja bijušais leģionārs, kurš bija sapulcinājis kārtīgus vecā kaluma amatniekus. Prasības bija augstas, bet, lai arī cik rūpīgi mēs strādātu, tik un tā ik pa laikam ieradās kāds pasūtītājs ar pretenzijām. Vienam plaisa parādījusies, otram durtiņas ķeras, trešajam vēl kaut kas. Skaidro nu, ka koks ir dzīvs materiāls, tas «staigā». Tāpēc pievērsos kam noturīgākam, jo, piemēram, šis akmens (norāda uz pašu gatavotu galda virsmu birojā) tāds bija, pirms cilvēki parādījās uz zemes, un tāds pats tas ir arī tagad,» stabila biznesa izvēli pamato Rihards.
Pārsteidzoši, bet šo izvēli sekmēja Alfrēda Rubika projekts par metro būvniecību Rīgā. Pazemes tuneļu rakšana tā arī nesākās, bet pieredzējuši akmens apstrādes meistari staciju apdares darbiem no plašās padomjzemes bija atbraukuši un prom doties nesteidzās. Bija ievestas arī akmens plāksnes no Ukrainas, un Mateisonam paveicās īstajā laikā nokļūt īstajā vietā. Iespēju apgūt jaunu amatu viņš garām nelaida. «Man šis materiāls uzreiz iepatikās. Izveidoju savu brigādi, un sākām apstrādāt, montēt akmens virsmas. Pirms 20 gadiem pamatā tā bija banku, vēstniecību ēku būvniecība. Sadarbojos ar dažādām būvfirmām, skatījos, kā kurš strādā, mācījos no viņu kļūdām, līdz sajutos pietiekami stiprs, lai spētu mācīties arī no savējām un dibināju Pilsakmeni.»
Košums un trauslums
Akmens ir izteiksmīgs, taču arī sasodīti ciets un smags materiāls. Tā apstrāde prasa nopietnu ekipējumu, izturību un spēku. Ne velti vēsturiskās filmās skarbākās varoņu ciešanu ainas norit akmeņlauztuvēs. Atis Mateisons par šādām paralēlēm nogroza galvu. «Mūsdienīgā akmens apstrādes uzņēmumā sastapt vīrus, kas cilā cirtņus, diez vai izdosies. Datorvadāma mērīšanas iekārta ar 0,1 milimetra precizitāti iezīmē arī nestandarta, liektas formas un līnijas. Piecu asu akmens apstrādes instruments ar ūdens strūklu precīzi izgriež vajadzīgo detaļu. Roku darbs ir nolikt sagatavi uz galda un nodot izgriezto virsmu slīpēšanai, pulēšanai. Protams, šādi instrumenti ir ļoti dārgi, un investīcijas mūsdienīgu tehnoloģiju iegādē Pilsakmenī ir nopietnas. Taču bez tām uzņēmuma attīstība un droša darba vide nav iespējama,» Mateisons jaunākais uzsver galvenos priekšnoteikumus izaugsmei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.