Ja nebūs ļoti slikti, būs labi

Ilustrācija — Ivs Zenne
Pēteris Strautiņš

Pērnā gada decembris ārējā tirdzniecībā bija cienīgs aizvadītā gada noslēgums – preču eksports gada griezumā auga par 35,2%. 2021.gadā kopumā eksports auga par 24%. Gada sākumā pieaugums bija lēnāks, bet tad ļoti strauju eksporta summu kāpumu nodrošināja cenu spurts. Biržās notiekošo vētru atspulgs ir redzams minerālproduktu (re)eksporta 3,8-kārtīgā pieaugumā gada laikā, metālu un tā izstrādājumu eksporta kāpumā par 81%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi eksports samazinājās par 3,4%, kas ir ļoti labs rezultāts decembrim, līdz ar to sezonāli izlīdzinātais apjoms pieauga par 2,8%, uzstādot jaunu visu laiku rekordu. Pērnā gada eksporta temperatūras līmeni labi raksturo tas, ka deviņos no 12 pērnā gada mēnešiem sezonāli izlīdzinātais eksporta apjoms bija līdz tam brīdim lielākais. Pēdējo 10 gadu laikā eksporta summa ir vairāk nekā divkāršojusies.

Preču eksportētājiem 2021.gads tātad bija lielisks, šis gads būs sarežģītāks.

Pandēmijas laika globālās ekonomikas nesabalansētības mazināšanās var pazemināt atsevišķu eksportpreču cenas. Lielāko centrālo banku monetārās politikas maiņa pazeminās pasaules ekonomikas temperatūru. Taču pats svarīgākais – ierastā pasaules kārtība ir apdraudēta, tas jau tuvākajā laikā var tieši ietekmēt Latvijas eksportu uz trim svarīgām partnervalstīm – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Brīdī, kad publicēs nākamos janvāra ārējās tirdzniecības datus, būs jau lielāka skaidrība par Krievijas armijas mobilizācijas radītās spriedzes atrisinājumu miera vai bruņota konflikta virzienā. Šobrīd ir nenoteiktības augstākais punkts. Eksperti kā ļoti nelāgu ziņu uzskata Krievijas līderu atteikšanos šogad piedalīties Minhenes drošības konferencē, kas plānota 18.-20.februārī.

Vai ir iespējams vispārējs ekonomiskais embargo, kādu ASV vēsturiski ir uzturējusi pret Kubu, kas aizliegtu jebkādu tirdzniecību un pat ceļošanu? Šāds variants netiek pat apspriests. Taču sankcijas var būt ļoti nopietnas. Brīdī, kad ir vai tiks apdraudēti Eiropas drošības pamati, Eiropas valstis būs gatavas uzņemties lielu ekonomisko cenu.

Latvijai kā vēsturiski ar Krieviju saistītai valstij šī cena būtu lielāka.

Radikālākais scenārijs, ko var uzskatīt par ticamu, būtu pieejas liegšana Krievijas bankām ASV dolāru norēķiniem un atslēgšana no SWIFT sistēmas. Tas ievērojami apgrūtinātu ārējo tirdzniecību, taču nepadarītu neiespējamus norēķinus, jo īpaši starp bankām, kurām ir sadarbības pieredze un savstarpēja uzticēšanās. Teorētiski nevar izslēgt “gāze pret Mildronātu un šprotēm” scenāriju jeb bartera tirdzniecību, taču tas būtu riskanti gan no praktiskā, gan reputācijas viedokļa.

Nav sagaidāms, ka pilnīgi apstāsies jebkāda ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju. Taču ir svarīgi zināt, kas veido eksportu uz Krieviju un kādi uzņēmumi ir pakļauti lielākajam riskam. 2021. gadā eksports uz Krieviju veidoja 1,196 miljardus eiro, kas bija 7,3 % no kopējā eksporta. Šī daļa ir pakāpeniski samazinājusies kopš 2013.gada, kad tā bija 11,6%.

Kopsumma šajā gadījumā nozīmē ļoti maz, ir jāvērtē galvenās pozīcijas. Diemžēl Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, nav pieejami precīzi dati par mūsu valstī ražoto preču eksporta un reeksporta dalījumu. Ir jāizlīdzas ar to, kas ir zināms par nozarēm un uzņēmumiem.

Jau kopš 2008.gada lielākā pozīcija eksportā uz Krieviju ir alkohols – pērn: 25% jeb 304 miljoni eiro, kas gandrīz pilnībā ir reeksports.

Latvijā ražoti dzērieni tiek eksportēti, taču to tirgus ir galvenokārt Baltija, ES un ASV. Vēl 11% jeb 137 miljonus eiro no eksporta uz Krieviju veido elektronika, audio un video tehnika. Vadošajiem nozares uzņēmumi pārdot Krievijā, taču, saskaņā ar nozares pārstāvja teikto, Latvijā ražotās preces varētu būt vien “daži procenti” no CSP datos redzamās summas. Turklāt uzņēmumi, kas ražo un eksportē elektroniku uz Krieviju, šobrīd par pieprasījuma trūkumu nesūdzas.

Lielākie riski preču eksportam ir divās pozīcijās – mašīnbūvei 186 miljoni un medikamentiem 95 miljoni. Krievijas tirgus ir ļoti svarīgs vairākiem mašīnbūves uzņēmumiem, piemēram, RER, DLRR. Šī sadarbība ir mantojums no laikiem, kad visā PSRS darbojās vienotas tehnoloģiskās platformas dzelzceļa u.c. nozarēs. Nav šaubu, ka ārējās tirdzniecības datos redzamais medikamentu eksports ir ļoti tuvs faktiskajam Latvijā ražoto produktu eksportam uz Krieviju. Nozīmīgs tirgus Krievija joprojām ir apģērbu un audumu ražotājiem, šādas preces turp pērn eksportēja par 79 miljoniem eiro, kā arī plastmasas izstrādājumu ražotājiem – 65 miljoni.

Ļoti iespējams, ka tiktu pastiprinātas sankcijas arī pret Baltkrieviju kā pret valsti, kura atbalsta Krievijas darbību.

Tā ir ceļamērķis 1,1% no Latvijas preču eksporta. Tirdzniecībā uz šo valsti svarīgākā ir farmācija – 13%, optika, mērierīces un līdzīga aparatūra – 13%, mašīnbūves produkti – 12%, kā arī plastmasas izstrādājumi – 12%.

Nekādas sankcijas pret Ukrainu noteikti nav gaidāmas, taču ir skaidrs, ka sadarbība ar šo valsti būtu ļoti apgrūtināta, ja pret to tiktu vērsts liela mēroga uzbrukums. Eksports uz Ukrainu pērn veidoja 1,4% no kopējā preču eksporta, šī daļa jau ilgāku laiku ir svārstījusies bez noteiktas tendences. Šeit dominē tās pašas preces, kas eksportā uz Krieviju, tikai citā secībā. 18% veido medikamenti, 16% dzērieni, citu pozīciju daļa ir daudz mazāka.

Ir svarīgi, cik lielu daļu šis trīs valstis kopā veido atsevišķu produktu eksportā. Tās veido vairāk nekā pusi vairākās apjoma ziņā mazās sadaļās – ādas izstrādājumi, pērles, ķīmiskās štāpeļšķiedras, speciāli audumi, alvas izstrādājumi. No lielajām sadaļām šo valstu kopējā daļa nozīmīgākā ir dzērienu eksportā – 63%), kas, kā jau teikts, gandrīz pilnībā ir reeksports. Farmācijas eksportā šī daļa ir 29%, mašīnbūves eksportā – 23%.

Eksports uz bijušās PSRS valstīm veido sarūkošu daļu mūsu ekonomikas, taču tas joprojām ir nozīmīgs risku avots.

Turklāt riski ir saistīti ne tikai ar eksportu, bet arī importu, pirmkārt dabasgāzi, kuras piegāde no citiem avotiem būtu gan dārga, gan tehniski sarežģīta, lai arī vairs neiespējama kā laikos, kad nebija termināļa Klaipēdā un gāzesvadu savienojuma starp Lietuvu un Poliju. Turklāt liela mēroga sankcijas ietekmētu mūsu partnervalstis Eiropā, līdz ar to vairāk nekā pusi eksporta. Dzīvojam ļoti lielas ekonomiskās nenoteiktības laikmetā, kad jebkādu nākotnes prognožu vērtība ir ļoti nosacīta.

Pēteris Strautiņš ir bankas Luminor vecākais ekonomikas eksperts.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu