Kā mazināt pārtikas izšķērdēšanu

  • Ir redakcija
  • 08.02.2022
Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA

Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA

Apvienoto Nāciju Organizācijas dati liecina, ka trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai nonāk atkritumos, izraisot milzīgu ietekmi uz ekonomiku, vidi un sabiedrību. Pārtikas atkritumu pūšanas procesā izdalās 6–8% gāzu, kas ir līdzvērtīgi gandrīz 90% globālās transporta nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Izšķērdīga ražošana un izmantošana

Katru gadu pārtikas zudumi un atkritumi visā pasaulē rada aptuveni 812 miljonu eiro saimnieciskos zaudējumus. Pašreizējo ražošanas un izplatīšanas paņēmienu dēļ pārtikas zudumi rodas visā pārtikas piegādes ķēdē: lauku saimniecībās, apstrādes un transportēšanas procesā, lielveikalos, restorānos un mājās.

Daudzi pat neiedomājas, ka nepareiza pirkumu plānošana, pārmērīga ēdiena daudzuma gatavošana maltītei vai nezināšana, kā pareizi glabāt nopirktos augļus vai gaļas produktus, rada milzīgu problēmu, kas Eiropas Savienībā izmaksā aptuveni 143 miljardus eiro gadā. Tik milzīga pārtikas izšķērdēšana pastiprina pārtikas trūkumu, nepietiekamu uzturu un palielina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. 800 miljoni pasaules iedzīvotāju pastāvīgi dzīvo badā, savukārt gandrīz trešdaļu saražotās pārtikas neapēd. Rezultātā 9 no 10 cilvēkiem Eiropā vides krīzes dēļ jau ir mainījuši savus ēšanas paradumus.

Jaunākajā žurnālā