Laikā, kad daudzi uzņēmumi saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu un pieaug konkurence par darbiniekiem, aktualizējas jautājums, ko darba devējs var piedāvāt, lai piesaistītu darbiniekus un tie vēlētos veidot karjeru izvēlētajā darbavietā.
Nostrādāt 45 gadus vienā darbavietā mūsdienās ir retums. “Olainfarm” gan šādu ilggadēju darbinieku netrūkst. 45% darbinieku pie mums strādā desmit un vairāk gadus, un šeit liela nozīme ir arodbiedrībai.
Palīdz uzlabot apstākļus
Plaši izplatītais uzskats, ka arodbiedrības ir sociālisma palieka un slogs darba devējam, ir aplams – mūsdienīgā uzņēmumā mūsdienīga arodbiedrība ir atbalsts darbiniekiem un partneris vadībai, īstenojot vīziju par uzņēmuma izaugsmi.
“Olainfarm” vadībai arodbiedrība ir partneris un darbinieku interešu pārstāvis. Mums ir kopīgas vērtības un mērķi, kur gribam nokļūt pēc pieciem vai desmit gadiem, un ir skaidrs, ka pat visjaudīgākā vadība to nevar paveikt viena pati. Tipisks piemērs – es kā liela uzņēmuma vadītājs patiešām nevaru detalizēti zināt katra darbinieka vajadzības darba apstākļu uzlabošanai, bet iespēja uzlabot darba apstākļus ir vienmēr, un arodbiedrība palīdz identificēt problēmas. Labāki darba apstākļi nozīmē produktīvākus darbiniekus un straujāku uzņēmuma virzību pretī izaugsmei un rezultātu sasniegšanai.
Aizstāv par katru cenu
Diemžēl daudzviet Latvijā arodbiedrības no darba devēja viedokļa nav populāras, un ne bez pamata. Nereti tās sevi pozicionē kā darbinieka aizstāvi atlaišanas gadījumā jebkurā situācijā, akli sargājot darbinieku tikai tāpēc, ka viņš ir arodbiedrības biedrs. Šo arodbiedrību filozofija ir tāda: tu vari slikti strādāt, pārkāpt noteikumus vai pat likumu, vispār nenākt uz darbu – ja esi mūsu biedrs, tevi bez saskaņošanas ar mums nevar atlaist. Tādā situācijā cerēt uz darba devēja sapratni būtu naivi.
Otra galējība ir nievājoša attieksme no vadības, uzskatot arodbiedrību par nastu, apgrūtinājumu vai vēl ļaunāk. Valsi dejo divi, un tikai tad, ja gan uzņēmuma vadība, gan arodbiedrība apzinās, ka strādā kopīgam mērķim, ir iespējama sadarbība. Tad iespējas ir tiešām plašas un ieguvums liels visiem – gan darbiniekiem, gan vadībai.
Uzticēšanās un dialogs
“Olainfarm” arodbiedrības vadītāja Rudīte Bērziņa uzņēmumā strādā gandrīz 50 gadus, dažus mēnešus ilgāk, nekā oficiāli dibināts uzņēmums – viņas darba gaitas sākās ar būvgružu novākšanu jauniešu palīgspēku rindās. Viņa pazīst ne tikai katru darbinieku, bet arī katru putnu uzņēmuma teritorijas kokos, un darbinieki viņai uzticas. Tas ir pirmais priekšnoteikums veiksmīgam arodbiedrības darbam – vadītājs, kurš ir ieguvis gan vadības, gan darbinieku cieņu, kurš līdz pēdējai vīlītei pārzina uzņēmuma “drēbi” un problēmas, kurš patiešām vēlas uzlabot dzīvi darbiniekiem, vienlaikus apzinoties uzņēmuma iespējas un ejot uz dialogu, nevis kategoriski pieprasot.
Kad 1998.gadā sākās finanšu krīze Krievijā, kas smagi skāra Baltijas valstis, “Olainfarm” ar galveno eksporta tirgu Krievijā ne bez arodbiedrības atbalsta nolēma savilkt jostas un pārdzīvot grūtos laikus kopā. Ja arodbiedrība toreiz būtu pastāvējusi uz pilnām darbinieku algām, uzņēmums būtu bankrotējis.
Tieši dialogs un kopīgas vērtības ir galvenais veiksmīgas sadarbības priekšnoteikums – tā ir jebkurā dzīves jomā, un arodbiedrību darbs nav izņēmums. Jebkurš cilvēks vēlas tikt uzklausīts neatkarīgi no tā, vai viņš ir krāvējs vai direktors. Arodbiedrība ir ceļš, kā uzrunāt ļoti daudzus cilvēkus vienlaikus. Tam nav vajadzīgas bezgalīgas sapulces, jo labs arodbiedrības vadītājs zinās, kā svarīgo ziņu aiznest tālāk darbiniekiem.
Paust atzinību cilvēkiem
Arodbiedrībai ir liela loma atzinības apliecināšanā darbiniekiem. Tās ir ne tikai ikdienas rūpes par darba apstākļu uzlabošanu un atalgojuma palielināšanu, bet arī godināšana darba jubilejās vai apsveikšana svētkos – arī tad, ja darbinieks jau aizgājis pensijā. Uzņēmumam tas nemaksā daudz, taču cilvēkam ir ļoti svarīgi zināt, ka viņš nav aizmirsts.
Nav lielākas vērtības par cilvēku. Veselību un dzīvību nevar aizstāt ar jaunu kā iekārtas vai telpas. Šo filozofiju mēģinām piepildīt ar uzņēmuma vadības un arodbiedrības sadarbību, kam jābūt progresīvai, savstarpēji cieņpilnai un uz diskusiju vērstai, lai sasniegtu labākos rezultātus. Vienlaikus nav aizliegts un ir pat vēlams vienai vai otrai pusei izteikt priekšlikumus par kādas darbības jomas optimizēšanu vai uzlabošanu.
Skandināvijas paraugs
Es kā vadītājs vēlētos, lai mūsu uzņēmuma arodbiedrība vairāk sekotu Skandināvijas arodbiedrību piemēram un paplašinātu savu ietekmes zonu. Tiesa, Skandināvijā ir daudz senākas un spēcīgākas arodbiedrību tradīcijas, tur arodbiedrības ir daudz aktīvākas plašākā mērogā, piemēram, tās veido uzkrājuma fondu no biedru iemaksām. Skaidrs, ka no biedru iemaksām, kādas tās Latvijā ir šobrīd, nekādu bagātīgo fondu izveidot nav iespējams, bet varbūt ir vērts par to domāt un mainīt nosacījumus, lai arodbiedrības varētu sniegt vēl plašāku atbalstu un ieguvēji rezultātā būtu paši arodbiedrību biedri.
Man darba gaitās ir bijusi laba sadarbība arī ar citām Latvijas arodbiedrībām, un galvenais faktors vienmēr ir bijusi cieņpilna attieksme. Jebkurās partnerattiecībās spēkā ir senā paruna – ko sēsi, to pļausi. Ja uzņēmuma attīstība desmit gados ir svarīga tikai vadībai, bet darbiniekiem ir vienalga, tālāk par stratēģijas izstrādi netikt. Ilgtermiņa mērķus var sasniegt tikai caur iesaisti, un tai jānāk vienlīdz aktīvi no visām pusēm – vadības, darbiniekiem, arodbiedrības.
Jānis Buks ir AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs.
Pagaidām nav neviena komentāra