Krievijas iebrukuma gadījumā Ukrainā ASV varētu noteikt sankcijas tieši pret Krievijas prezidentu Putinu, paziņoja ASV prezidents Baidens. ASV kopā ar sabiedrotajiem apspriež papildu militārā kontingenta izvietošanu Rumānijā, Bulgārijā un Ungārijā. Krievijā valdošā partija Vienotā Krievija ierosinājusi sniegt militāro palīdzību Doņeckas un Luhanskas pašpasludinātajām republikām.
Lai atturētu Krieviju no iebrukuma Ukrainā, Lielbritānija gatavojas pieņemt likumu, kas ļautu valstij vērst sankcijas pret Krievijas bankām, energouzņēmumiem un Kremlim tuviem oligarhiem, paziņoja ārlietu ministre Liza Trasa. Briti varētu dubultot savus militāros spēkus Austrumeiropā. NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs paziņoja, ka alianse neiesaistīs spēkus Ukrainā, ja tur iebruks Krievija.
Krievijas prezidents Putins telefonsarunā ar Francijas prezidentu Makronu teicis, ka ASV un NATO ignorējušas Krievijas bažas par augošo spriedzi pie Ukrainas robežām, bet apsolījis Makronam turpināt sarunas ar Rietumiem. Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis nesēt paniku par militāro spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām, jo lielākais drauds esot iekšpolitiskās situācijas destabilizācija valstī.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis apliecināja, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā ES atbilde būs «vienota un stingra». ES plāno sniegt Ukrainai 1,2 miljardu eiro ārkārtas finanšu atbalstu. Vācija paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju, ja tā uzbruks Ukrainai, ietvers arī gāzesvadu Nord Stream 2.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.