Koncentrēšanās ir galvenais

Andris Ansons tiesās hokeju Pekinas olimpiskajās spēlēs

Tāpat kā jebkurš sportists, arī tiesneši sapņo nokļūt olimpiskajās spēlēs, saka hokeja tiesnesis Andris Ansons, kurš Pekinā piepildīs savu profesionālo sapni — tiesās olimpisko hokeja turnīru. «Uz to vienmēr esmu cerējis un gājis,» viņš atzīst. Absolūta karjeras virsotne būtu iespēja piedalīties olimpiskajā finālā. 

Iespēju tiesāt olimpiskajās spēlēs izziņo gadu iepriekš. Tiek izsūtīts long list jeb paplašinātais saraksts ar tiem, kuri pretendē uz šo godu. «Tas nozīmē, ka tevi sāk vērtēt, izskatīt tavu kandidatūru.» Potenciālos olimpiskos tiesnešus pēta kā zem lupas — inspektori liek atzīmes un par tiesneša darbu ziņo Starptautiskajai Hokeja federācijai.

Ansonam iepriekšējā sezona bijusi veiksmīga — maijā tiesāja pasaules čempionātu Rīgā, augustā — olimpiskās kvalifikācijas spēles, bet novembrī — Vācijas Hokeja federācijas rīkoto starptautisko turnīru Deutschland Cup. 5. februārī lidos uz Pekinu. «Tikt uz olimpiskajām spēlēm man personīgi ir liels sasniegums, un domāju, ka tas ir liels solis arī Latvijas hokeja tiesnešiem. Citi var redzēt — tas nav nesasniedzami.» Ansons atklāj, ka pirms viņa olimpiskajā turnīrā jau ir tiesājis latvietis —  2002. gadā Soltleiksitijā kolēģis Eduards Odiņš bija līnijtiesnesis. «Tagad ir pienākusi mana kārta kā galvenajam tiesnesim.»

Bērnībā Andris spēlēja hokeju, bet agri meta mieru. Taču sports viņam arvien paticis, labu fizisko formu uzturējis vienmēr un slidot mācējis, tāpēc tēva draugs — tā laika galvenais tiesnesis Latvijā Gundars Gailis — puikam piedāvājis iemēģināt roku tiesāšanā. «Pirmo reizi pamēģināju 13 gadu vecumā. Galīgi nepatika.» Pēc vairākiem gadiem mēģināja otrreiz — 2006. gadā pēc pasaules čempionāta tobrīd 21 gadu vecais jauneklis sāka apmeklēt tiesnešu kursus. Tajos mudināja pieteikties tēvs un tiesnesis Gailis. 2007. gada janvārī Andris saņēma licenci un sāka tiesāt bērnu hokeja mačus.