Nav vērts pat mēģināt prognozēt

Foto: Edijs Pālens, LETA
Pēteris Strautiņš

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvalde (CSP) provizoriskajiem datiem, 2021.gada 4.ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 3,4%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0,1%. Pēc piecu ceturkšņu kāpuma aizvadītā gada pēdējā ceturksnī ir reģistrēts neliels kritums, taču šos skaitļus vēl vairākas reizes pārrēķina arī pēc tam, kad gandrīz visi par tiem ir aizmirsuši. Kopumā pērn ekonomika auga par 4,7%.

Aizvadītais gads Latvijai visumā bija sekmīgāks par gaidīto, jo ekonomika jau gada sākumā bija diezgan labi iemācījusies sadzīvot ar vīrusa radītajām neērtībām. Patērētāji bija samierinājušies ar likteni, tērēja naudu tam, ko var nopirkt un gremdējās atmiņās par pagātnes ceļojumiem un koncertu apmeklējumiem.

Tas nodrošināja labu dzīvi preču nozarēm, vienlaikus gan iesējot sēklu inflācijas kāpumam.

Par 2022.gadu šobrīd jebkāda prognozēšana ir bezjēdzīga. Cerēsim uz labāko, bet ir iespējams, ka šogad Eiropa piedzīvos lielākos satricinājumus vairāku gadu desmitu laikā. Šķiet neticami, ka var būt tieši apdraudēta Latvijas drošība. Taču ir vērā ņemama iespēja, ka ekonomiskie sakari starp ES un Krieviju gandrīz pilnīgi pārtrūks. Tas nozīmētu augstu gāzes un līdz ar to arī elektrības cenu kāpuma turpinājumu vairāku gadu garumā.

Sekas pilnīgam Krievijas gāzes piegādes pārtraukumam Eiropā būtu katastrofālas. Pasaulē nav pietiekamu sašķidrinātās (LNG) gāzes ražošanas un piegādes jaudu, lai aizstātu iztrūkumu. Šāds solis ilgākā laikā būtu ļoti kaitīgs arī Krievijai, bet šobrīd tās rīcība ir neprognozējama. Stingras ekonomiskās sankcijas nozīmētu arī zaudējumus Latvijas uzņēmumiem, kuriem joprojām ir svarīgs Krievijas tirgus. Te pirmkārt jāmin farmācija (~1/3 noieta), atsevišķi metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi, kā arī kokapstrādātāji, kuriem šī valsts un Baltkrievija ir svarīgs izejvielu avots.

Liela mēroga konflikta gadījumā arī Ukrainas tirgū kādu laiku normāla darbība nebūtu iespējama.

Krievija ir viens no galvenajiem Latvijas tūrisma pakalpojumu tirgiem. Reģiona destabilizācija samazinātu patērētāju vēlmi tērēt ceļojumiem, izklaidei un luksusa precēm, taču īslaicīgi pastiprinātu pieprasījumu pēc pirmās nepieciešamības lietām. Negatīvi būtu ietekmēta investīciju plūsma uz mūsu reģionu. Pieaugtu militārie tēriņi, bet no tiem galvenie ieguvēji būtu citu valstu uzņēmumi. Tā kā kritiskos brīžos valstīm drošība gūst virsroku pār visiem pārējiem apsvērumiem, ilgu laiku ekonomiskie apsvērumi politikas veidošanā spēlētu otršķirīgu lomu.

Varbūt var sevi mierināt ar ziņu, ka gada sākumā uzņēmumu aptaujās visās galvenajās nozares, izņemot mazumtirdzniecību, noskaņojums ir virs vidējā, celtniecībā – pat tālu virs tā. Cerēsim, ka uzņēmēji nākotni redz skaidrāk par lielvalstu līderiem. Pakalpojumu nozaru noskaņojuma indekss janvārī pacēlās virs vēsturiski vidējā pēc četru mēnešu pauzes, acīmredzot pienākošās ziņas par sarūkošo vīrusa letalitāti ļauj saskatīt pandēmijas beigas. Rūpnieki ziņo par lielu uzkrāto pasūtījumu apjomu.

Patērētāji ir salīdzinoši pesimistiski, kas patlaban ir raksturīgi arī pasaulei kopumā.

Visiem viss kļūst dārgāks, taču uzņēmumi var pacelt cenu un to kompensēt. Algas Latvijā aug, bet kāpuma ātrums vēl nav daudz mainījies. Patērētāji pamatoti sagaida cenu pieaugumu, bet ir pārāk pesimistiski pelnīšanas iespējām, sagaidot bezdarba kāpumu. Uzņēmēji plāno palielināt darbinieku skaitu, un viņi noteikti labāk zina, kas notiks ar darba tirgu.

Pašlaik visas publicētās prognozes vēsta, ka 2022.gadā reālais IKP pieaugums būs ap 4%. Taču droši zināt nevar gandrīz neko. Ja dzīve tomēr neapgriezīsies ar kājām gaisā, šis ekonomikā būs pakalpojumu gads, pretstatā pērnajam, kas bija preču nozaru gads, kad ierobežojumi “sastūma” patērētāju naudas plūsmu preču nozarēs, radot krasu cenu kāpumu, piegāžu kavējumus, vienlaikus lielai daļai pakalpojumu uzņēmumu joprojām dzīvojot bada maizē.

Labvēlīgā scenārijā šogad viesnīcu un restorānu nozare var augt pat par desmitiem procentu.

Šis varētu būt labs gads arī transportam un komercpakalpojumiem. Ļoti daudzsološs, taču arī sarežģīts periods būs celtniecībai. Potenciālais pieprasījums ir milzīgs – ES fondi, citas sabiedriskā sektora investīcijas, ražotāju centieni palielināt jaudu, strauji atplaukstošais mājokļu tirgus. Varētu nākotnē raudzīties ar lielu optimismu, ja vien nebūtu Krievijas politikas radītās nenoteiktības.

Autors Pēteris Strautiņš ir bankas Luminor ekonomikas eksperts

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu