Publiskajā telpā nereti izskan dažādi viedokļi par izglītības kvalitāti Latvijā, tostarp, ka mūsu valstī izglītība nav kvalitatīva vai atbilstoša 21. gs. tendencēm. Tie ir viedokļi, bet fakti liecina, ka Latvijas skolu un augstskolu absolventi turpina studijas ārvalstīs un dara to sekmīgi, tātad Latvijā iegūtā izglītība ir starptautiski konkurētspējīga. Tiesa, ir arī aspekti, kurus nepieciešams pilnveidot, un šeit būtiska loma ir ne tikai augstskolām, bet visām iesaistītajām pusēm – politikas veidotājiem, mācībspēkiem un arī studentiem.
Paši graujam prestižu
Izglītība kā nozare ir atkarīga no daudzām iesaistītajām pusēm. Kvalitāte nav atkarīga tikai augstskolas, pasniedzēja vai valsts, bet gan no tā, cik lielā mērā katra puse iesaistās un cik atbildīgi pilda savus pienākumus. Protams, katrai pusei ir savs iesaistes īpatsvars. Runājot par izglītības kvalitāti, ir būtiski nekultivēt uzskatu, ka viss ir slikti, jo tādejādi mēs paši graujam nozares prestižu. Nenoliedzami, ir aspekti, kurus nepieciešams pilnveidot, piemēram, zinātniskās darbības attīstība vai starptautiskās atpazīstamības uzlabošana, kā arī sadarbība un komunikācija starp visām iesaistītajām pusēm.
Viens no mītiem, kas pastāv Latvijas izglītības telpā, skar privātās izglītības iestādes, proti, stereotips, ka privātajās izglītības iestādēs kvalitāte nav tik augsta kā valsts izglītības iestādēs. Šajā kontekstā jāatceras, ka akreditācijas process attiecas uz visām izglītības iestādēm – gan privātajām, gan valsts un pašvaldību, tātad visas atbilst vienādiem kvalitātes kritērijiem. Jāpiekrīt, ka ir jomas, kurās viena vai otra iestāde ir spēcīgāka, ir augstskolas vai universitātes, kas orientējas tikai uz vienu vai dažām nozarēm, bet tas nenozīmē, ka izglītības kvalitāte ir sliktāka.
Studenti un darba devēji
Runājot par visām iesaistītajām pusēm, svarīgi atcerēties, ka arī studentiem jābūt atbildīgiem par izglītības kvalitāti, proti, tas, cik motivēts ir students, cik ļoti gatavs iesaistīties procesā, lasīt, pētīt, pildīt patstāvīgos darbus u.tml. lielā mērā ietekmē izglītības procesu un tā kvalitāti. Iesaistoties studiju procesā, jābūt vēlmei iegūt izglītību, jo neviens cits to nepaveiks mūsu vietā. Šobrīd ir ļoti daudz iespēju – starptautiskā mobilitāte, pētniecība, atbalsts biznesa ideju realizēšanai, Eiropas struktūrfondu finansējums u.tml. Radīti atbalsta mehānismi un instrumenti, lai studenti pēc iespējas ātrāk varētu pievērsties arī pētniecībai un zinātnei, rezultātā veicinot arī Latvijas starptautisko atpazīstamību.
Izglītības kvalitātes nodrošināšanā liela ietekme ir arī darba devējiem, tāpēc vēlos aicināt nebaidīties un iesaistīties augstskolu darbā. Daloties ar studentiem pieredzē un piedaloties studiju programmu izstrādē, arī darba devējs rezultātā iegūs profesionālus un labi sagatavotus darbiniekus un kolēģus.
Bez stereotipiem un aizspriedumiem
Augstskolas aktīvi strādā pie attīstības un pēdējos desmit gados ir būtiski pilnveidojušas infrastruktūru, piesaistījušas spēcīgus Latvijas un ārvalstu mācībspēkus un paveikušas daudz ko citu. Pateicoties Covid-19, attīstītas arī attālinātās studijas. Labo lietu ir daudz un par tām nepieciešams runāt arī valsts līmenī.
Kopīgiem spēkiem mums jāveicina augstākās izglītības prestižs. Lai to panāktu, jāatsakās arī no stereotipiem par ārvalstu studentu piesaisti. Augstskolas, kas nodarbojas ar augstākās izglītības eksportu, īsteno rūpīgu atlases procesu, tāpēc nav iemesla šķirot – vietējais vai ārvalstu students. Centīgi un motivēti studenti ir un būs visās valstīs, tāpat kā tādi, kuriem reizēm pietrūkst motivācijas un apņēmības. Sabiedrības paustajam ir liela nozīme, tāpēc nepieciešams atmest aizspriedumus un stereotipus. Mums ir jāmācās būt lepniem par paveikto un skaļi atzīt, ka arī Latvijā ir labas un kvalitatīvas lietas, tostarp izglītība.
Autore Oksana Lentjušenkova, Dr.oec., ir Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore un asociētā profesore
Pagaidām nav neviena komentāra