Navigēt Baltijas ūdeņos • IR.lv

Navigēt Baltijas ūdeņos

Kristīna Vuss. Foto — Holger Borggrefe
Ieva Puķe

«Studiju gados iemācījos vadīt buru kuģi, esmu stūrējusi garām Helsingērai Dānijā, kur atrodas Hamleta pils,» atklāj šonedēļ pirmizrādi piedzīvojošās Jāņa Kalniņa operas Hamlets režisore Kristīna Vuss. Viņu ar mammas dzimteni Latviju saista ne tikai jauniestudējums, bet arī simtgadē izdotā grāmata par vācu un latviešu muzikālās kultūras mijiedarbi

Dienā, kad uz operas namu dodos intervēt režisori Kristīnu Vuss (Kristina Wuss), Rīgā ir atkusnis. Tumsai iestājoties, ielas pārvelkas ar «melno ledu» — pavisam nemanāmu, tāpēc īpaši bīstamu sasaluma kārtiņu. Kristīna tikai iepriekšējā vakarā atlidojusi no Berlīnes, reiss krietni kavējies Rīgas lidostas apledojušā skrejceļa dēļ. 

Arī Baltā nama skatuves klājums spīguļo kā viltīgs ledus. Jāņa Kalniņa operas Hamlets 13. janvāra pirmizrādes gaidās pie griestiem iekārti astoņi lielformāta gleznojumi, kurus mākslinieks Andris Eglītis savā darbnīcā radījis ar īpašām milzu otām. Abās skatuves pusēs sastingušas stilizētas laivas. Šo Kalniņa Hamleta versiju režisore paredzējusi sākt tieši ar ledus burāšanas sacīkstēm atkusnī.

Mūsu saruna arīdzan virzās kā laiviņa mainīgos ūdeņos. Kristīna Vuss uz galda ar noteiktu žestu uzliek pašas sarakstīto, Vācijā 2018. gadā izdoto grāmatu Verwobene Kulturen im Baltikum (Savijušās kultūras Baltijā). Viņa norāda: režisoram jāpaliek aiz kadra. Vislabprātāk runātu nevis par savu dzīvi, bet par šo publikāciju. Un, protams, par aktualitāti — Šekspīra Hamleta interpretāciju latviešu valodā, kas ar Latvijas Nacionālās operas ģildes ASV finansiālu atbalstu uz šīs skatuves tiek uzvesta pēc gandrīz 80 gadu pārtraukuma. 

Vēsturiskajam Jāņa Kalniņa operas 1936. gada iestudējumam vēl viens sekoja 1943. gadā. Kara beigās autoram, kurš ir arī LNO dibinātāja Alfrēda Kalniņa dēls, nācās doties bēgļu gaitās uz Kanādu. Tur Jānis Kalniņš veidoja tik veiksmīgu mūziķa un pedagoga karjeru, ka žurnālā Opera Canada Kristīnas Vuss jauniestudētais Hamlets nodēvēts par «Kanādas operas retumu». Kamēr Kalniņa seniora mūžs 1951. gadā noslēdzās padomju Latvijā, juniors vēl līdz 2000. gadam dzīvoja Kanādā. Arī Kristīna Vuss pieder pie latviešu diasporas ārzemēs, viņas biogrāfija Latvijā joprojām ir maz zināma.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu