Nacionālajai pretošanās kustībai veltītās ekspozīcijas Sirdsapziņas ugunskurs vadītāja Elīna Kalniņa stāsta par mantojumu, kuru jāprot izcelt gaismā, un uzdrošināšanos sniegt mūsdienīgu vēstures interpretāciju
Ugunskura motīvs Cēsu pastāvīgās ekspozīcijas Sirdsapziņas ugunskurs vadītājai Elīnai Kalniņai ir ļoti svarīgs, jo sabiedrības zemapziņā arvien gruzd jutīgas vēstures tēmas, kas liek uzdot jautājumus par izvēlēm izšķirīgos brīžos. Un tas ir arī simbolisks, jo pie ugunskura sildījās ne tikai mežabrāļi, bet arī barikāžu dalībnieki 1991. gadā. Ugunskurs vienoja.
Cēsu politiski represēto biedrības uzrunāta, 2018. gadā Elīna bijušajā milicijas ieslodzījuma vietā atklāja ekspozīciju par nacionālo pretošanās kustību Cēsu apriņķī. Ekspozīcija uzreiz pievērsa uzmanību un izpelnījās arī starptautisku atzinību, jo mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo iekārtojums mūsdienīgā valodā izstāstīja pretpadomju pretošanās stāstus.
Elīna atgādina, ka Sirdsapziņas ugunskurs nav muzejs, jo neveido krājumus, bet «šī ekspozīcija dzīvo, visu laiku audzē kaut ko klāt un ir kā platforma, kurā aug citas aktivitātes». Pērn novembrī iznāca uz ekspozīcijas materiāliem balstīta grāmata Sirdsapziņas ugunskurs: 1939—1957. Darbojas arī citas izglītojošas aktivitātes, piemēram, YouTube kanāls ar 18 sarunu ciklu par Latvijas okupācijas vēsturi.
Intervijas dienā piesnigušajā Pils ielas pagalmā Cēsīs manas un Elīnas pēdas ir vienīgās, kas ved uz ieejas durvīm — pandēmijas laikā ekspozīcija apmeklētājiem ir slēgta, taču Elīnai ideju katliņš vārās. Šogad augustā plānotas trīs audiovizuālas performances, kas veltītas holokaustā iznīcinātajai Cēsu ebreju kopienai. Vienīgo izpēti par to 2018. gadā veikusi toreizējā Cēsu ģimnāzijas skolniece Anna Katrīna Sandlere.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.