Slimā demokrātija • IR.lv

Slimā demokrātija

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns savas partijas Fidesz kongresā 14. novembrī. Foto — Scanpix
Jans Pūls un Valters Meirs, © Der Spiegel

Draugu būšana, preses kontrole un uzbrukumi Eiropas Savienībai — Viktors Orbāns arvien vairāk pārvērš savu valsti par autokrātiju. Viņš cer, ka pavasarī tiks pārvēlēts uz nākamo pilnvaru termiņu. Vai šoreiz ungāri to pieļaus?

Robeža starp Austriju un Ungāriju stiepjas pāri līdzenumam netālu no Neizīdles ezera, un tā ir līnija, kas šķir Rietumus un Austrumus, vismaz tā uzskata Viktors Orbāns. Vienā pusē ir savas saknes zaudējuši liberāļi, otrā — nelokāmi patrioti. Vienīgi viņa valstī cilvēki joprojām esot pasargāti no milzīgās imigrācijas un kristietības iznīcināšanas.

1989. gadā šī robeža starp ungāru Šopronas reģionu un Austrijas federālo zemi Burgenlandi bija viena no vietām, kur parādījās caurums līdz tam pastāvējušajā dzelzs priekškarā. Ikoniskās fotogrāfijas ar bēgošajiem austrumvāciešiem tika uztvertas kā kārtējais pierādījums Rietumu sistēmas vērtību uzvarai.

Tas bija laiks, kad no nīkstošā sociālisma krēslas zonas vēstures gaismā iznāca arī Orbāns. Plašāka sabiedrība viņu iepazina 1989. gada 16. jūnijā, kad 26 gadus vecais vīrietis ar bārdas rugājiem un gariem matiem kāpa tribīnē Budapeštā, lai teiktu kaislīgu uzrunu Imres Naģa mirstīgo atlieku pārapbedīšanas ceremonijā. Bijušajam premjeram padomju atbalstītais režīms bija piespriedis nāvessodu. Stāvot milzīga pūļa priekšā, Orbāns pieprasīja izvest no Ungārijas smagi bruņoto PSRS karaspēku. 

Tagad — pēc trim desmitgadēm — izstīdzējušais provokators ir knapi atpazīstams. Orbāns, kas pie varas atrodas kopš 2010. gada un vada valdošo partiju Fidesz, atklāti vēršas pret Eiropas Savienības tiesiskajām un morālajām normām. Pēc komunisma sabrukuma 1989. gadā viņš teica, ka ungāri un citi eiropieši tic tam, ka «Eiropa ir mūsu nākotne». Tagad ir citādi. «Mums ir sajūta, ka tieši mēs esam Eiropas nākotne,» viņš saka. Lai redzētu to, kā izgāzusies Rietumu elite, vajagot tikai paskatīties uz Briseli un Eiropas Komisiju. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu