Sava ceļa gājējs 2

Mārtiņš Brauns pozē žurnālam Ir 2016. gada septembrī. Foto — Picture Agency, no žurnāla Ir arhīva
Agnese Meiere

Pirms dažiem mēnešiem aicināts uz sarunu žurnālā Ir, Mārtiņš Brauns noteica — mazliet vēlāk, ap Mārtiņdienu. Nenojaušot, ka Lielajam Komponistam ir citi plāni

Dauzonīgs un delverīgs, humorpilns, tajā pašā laikā emocionāls un dziļš — tā komponistu Mārtiņu Braunu raksturo laikabiedri. Pirmo slavas vilni komponists piedzīvoja, spēlējot un rakstot dziesmas grupā Sīpoli, kurā viņš iesaistījās 1978. gadā. Lielāko popularitāti grupa guva 80. gadu sākumā, kad tās repertuārā bija Brauna dziesmas ar latviešu dzejnieku vārdiem. Daudzas no tām bija komponētas teātra izrādēm. 1982. gadā Mikrofona aptaujā Dziesma par spēli ieguva 9. vietu, savukārt 1984. gadā populārāko dziesmu piecniekā iekļuva Daugaviņa. Tapa arī ieraksti, tomēr Mārtiņš uzskatīja, ka grupai jāspēlē dzīvajā. Tikai tā jaušams īstais gars. Sīpolos izveidojās Mārtiņa mūža draudzība un sadarbība, uzticēšanās pilnas attiecības ar dziedātāju Niku Matvejevu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu