Vai izmaksu kāpums būvniecībā ietekmēs plānu īstenošanu?

Ilustratīvs attēls
Signe Nikolājeva
Print Friendly, PDF & Email

Neraugoties uz neziņas pilno pandēmijas laiku, būvniecības apjomi Latvijā bijuši salīdzinoši maz skarti. 2020. gadā kopējie būvniecības apjomi pieauga par 3%, bet 2021. gada pirmajā pusgadā bijis neliels kritums 1,5% apmērā, ko galvenokārt ietekmēja nelabvēlīgie apstākļi celtniecībai gada sākumā. Investoru nākotnes plāni rāda augošu būvniecības apjomu, taču to īstenošanu koriģēs negaidītais un krasais pieaugums būvniecības izmaksās.

Būvniecībā plānota lielāka aktivitāte

Dzīvokļu un privātmāju segments Latvijā ir pārsteidzoši aktīvs. Iemesli tam ir līdzīgi kā citviet pasaulē – cilvēki vairāk laika pavada mājās un izmanto attālinātā darba iespējas, tāpēc izjūt nepieciešamību pēc papildu telpas, kā arī izmanto iespēju dzīvot tālāk no darbavietas, izvēloties sev tīkamāku dzīves vidi. Iedzīvotāju vēlme iegādāties vai būvēt jaunu mājokli ir augusi, neraugoties uz pieaugušo nenoteiktību un ienākumu samazināšanos atsevišķās nozarēs.

Covid-19 krīzes laikā darbinieki ar augstāku kvalifikāciju un labāku atalgojumu izrādījās pasargātāki pret ienākumu kritumu, jo kvalificētu darbinieku pieejamība ir zema. Līdz ar to pirktspēja saglabājās tiem, kuri jau pirms krīzes varēja atļauties jaunu mājokli – viņu uzkrājumi pat pieauga, samazinoties ceļošanas un izklaides pasākumu tēriņiem. Savukārt tiem, kuru rocība jau pirms krīzes bija mazāka, tā pēdējā pusotra gada laikā pasliktinājās vēl vairāk.

2022. – 2023. gadā uzņēmējdarbības sektoros plānota lielāka ēku būvniecības aktivitāte. Saskaņā ar SEB bankas apkopoto projektu plūsmu, investoru skatījums uz biroju segmentu ir pārsteidzoši pozitīvs, neraugoties uz attālinātā darba popularitāti. Plānotais biroja platību pieaugums Rīgā ir 23% divu gadu laikā. Arī noliktavu būvniecībā tuvāko pāris gadu laikā plānots būtisks 15% jaunu telpu piedāvājums.

Mazumtirdzniecības platības un viesmīlības nozare ir segmenti, kuros sagaidāma mazāka aktivitāte. Mazumtirdzniecības platības būtiski palielinājās 2018. – 2020. gadā un veikaliem tagad jākonkurē ar augošo e-komercijas popularitāti. Arī publiskais sektors no 2022. gada veicinās būvniecības apjomu straujāku kāpumu. Daļa Eiropas Savienības fondu un valsts līdzekļu, kas paredzēti pandēmijas seku mazināšanai un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšanai, rezultēsies jaunos būvniecības iepirkumos. Arī apjomīgais Rail Baltic projekts ir būvniecības stadijā, kā arī plānots turpināt akadēmisko centru būvniecību.

Celtniecības izmaksu kāpums turpināsies

Strauji augošās celtniecības izmaksas ietekmēs gan komerciālo, gan privāto investoru plānus. Ja pēdējos gados celtniecības izmaksu inflāciju galvenokārt noteica darbaspēka izmaksu kāpums par 6% – 9% gadā, tad šogad neparasti ātrs un krass cenu pieaugums bija virknei celtniecības materiālu. Kopējās celtniecības materiālu izmaksas Latvijā augustā, salīdzinot ar līmeni pirms gada, augušas par 13%, bet atsevišķiem materiāliem pieaugums bijis ievērojami lielāks. Pamanāmākais cenu lēciens bija tēraudam – ap 60%. Cenas dubultojās atsevišķiem kokmateriālu produktiem.

Iemesli cenu lēcienam bija vairāki. To radīja celtniecības darbu nobīdes un pārklāšanās. Darbi, kas tika atlikti 2020. gadā, šogad daudzviet pasaulē radīja strauju celtniecības darbu apjomu kāpumu. Cenu izmaiņas izraisīja arī pārrāvumi piegāžu ķēdēs – gan pārtraukumi ražošanā, gan loģistikā, kas radīja materiālu iztrūkumu augoša pieprasījuma apstākļos. Celtniecības materiālu, jo īpaši tērauda un cementa, bet arī stikla un citu būvmateriālu ražošana ir energoietilpīga, tāpēc turpmāk materiālu cenas dzīs augšup straujais enerģijas izmaksu kāpums.

Celtniecības materiālu ražošanā turpmākajos gados izmaksu kāpumu radīs ne tikai tiešās enerģijas izmaksas. Arī emisiju samazināšanas mērķi uzliks papildus slogu celtniecības materiālu ražotājiem, jo ēkas un celtniecība rada ap 40% no kopējām CO2 emisijām. Palielināsies prasības samazināt ražošanā radīto izmešu daudzumu, bet ražošanas procesa pārveide uzliks papildu izmaksas arī gala patērētājam.

Tuvākā pusgada līdz gada laikā celtniecības materiālu cenas būs augošas, un pieauguma dinamiku arī turpmāk var ietekmēt pārrāvumi piegāžu ķēdēs, jo pandēmija vēl nav pārvarēta. Tajā pašā laikā nekur nav pazudis arī spiediens uz darbaspēka izmaksām. Saskaņā ar statistikas datiem šī gada otrajā ceturksnī būvniecībā nodarbināto skaits ir augstākais kopš finanšu krīzes. Celtniecībā atalgojumam būs jāaug straujāk, lai nodrošinātu plānoto būvdarbu apjomu pieaugumu nākamgad, ņemot vērā jau šobrīd augošo nodarbinātību un vidējā atalgojuma kāpumu valstī. Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu aplēsēm atalgojuma kāpumam celtniecībā būtu jāpārsniedz 10% gadā, lai nodrošinātu nepieciešamo papildu darbaspēku

Izmaksu kāpums ietekmē gan sāktos, gan plānotos projektus

Iesākto celtniecības projektu veiksmīgu un laicīgu pabeigšanu apdraud jau piedzīvotais straujais celtniecības izmaksu kāpums, gan turpmāk sagaidāmā inflācija. Celtniecības uzņēmumiem jāizvēlas starp zaudējumus radošu būvobjekta pabeigšanu vai soda naudu par darbu pārtraukšanu, ja neizdodas vienoties par cenas indeksāciju saskaņā ar būvniecības izmaksu pieaugumu. Protams, arī investoru finansiālā kapacitāte un piesaistīto finansētāju atsaucība ietekmē iesākto celtniecības darbu pabeigšanu.

Ja šāgada cenu kāpumu lielā mērā būs jāuzņemas celtniecības uzņēmumiem, un to mērķis varētu būt noslēgt gadu bez zaudējumiem, tad turpmāko cenu pieaugumu būs jāfinansē pasūtītājiem. Tas liks pārplānot vēl neuzsāktos būvniecības projektus, lai saprastu, vai tie vēl arvien ir ekonomiski pamatoti, gan arī, lai vienotos par lielāka finansējuma piesaisti.

 

Autore ir SEB Korporatīvo darījumu analītiķe

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu