Ilustratīvs attēls
Patlaban esam uz enerģētikas krīzes sliekšņa, kad energoresursu cenas strauji augušas un to pieejamība samazinājusies. Tas skaidri parāda, ka Latvijai beidzot ir jāsāk praktiski risināt to, kā panākt enerģētisko neatkarību un atteikties no fosilajos energoresursos balstītas enerģijas ražošanas, kur cenu svārstības nosaka ne tikai klimatiskie, bet arī politiskie apstākļi. Jā, tas ir gadu desmitiem veidots enerģētikas modelis, kurā ieguldīts daudz, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tas nav savietojams ar pasaules un arī mūsu valsts nākotnes attīstības vīziju. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai mēs kā valsts esam gatavi drosmīgiem lēmumiem, lai šādas krīzes mūs neskartu vēl smagāk nākamajos gados?
Lai arī tiek prognozēts, ka nākamā gada pavasarī dabasgāzes cenas varētu mazināties, joprojām pastāv dažādi ārēji faktori, kas to var ietekmēt – gan dabasgāzes nepieciešamība valstīs, kurās palielinājusies maksātspēja, gan bažas, vai būs iespējams dabasgāzi iepirkt mums nepieciešamā daudzumā. Dabasgāzes cena ir atkarīga arī no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Kā zināms, karstā un sausā vasara ir veicinājusi ūdens apjoma samazināšanos, tāpēc enerģijas ražošana kļuvusi dārgāka.
