Neredzamā pilsēta

Audiogidi un klausāmizrādes papildinās pat ierastu pastaigas maršrutu, ļaujot uzzināt un iepazīt līdz tam nepamanīto

Mūra nams ar veikaliem lejasstāvā. Blaumaņa ielas 9. numurs. Mājā, kurā dzimis dzejnieks Aleksandrs Čaks, mūsdienās vīri dzen bārdu pie bārbera un dāmas izvēlas drēbes kādas populāras influenceres izveidotā salonveikaliņā. Bet pa bruģi, kas vēl glabā slavenā urbānista soļus, man garām patraucas Renārs Kaupers uz divriteņa. Esmu devusies audiopastaigā Aleksandrs un Čaks, ar aci redzamajām pilsētas ainām pievienojot iztēles un pagātnes tēlus, kuri reiz minuši tās pašas takas.

Kultūra vienatnē

«Es gribēju no Pārdaugavas aiziet līdz Bolderājas kebabam, un man likās — būtu kruti, ja pa ceļam būtu vēl ekskursija,» to, kā radās ideja par klausāmiem stāstiem par pilsētu, atceras Audiopastaigas.lv izveidotājs Dāvis Freibergs. Viņš ir pieredzējis audiosatura radītājs — bijis raidierakstu Bize Vaļā un Paga ko? veidotājs, bet tagad kopā ar skaņas izrāžu autoriem gatavo un pats vada arī audiopastaigas papildinošu aplādi. Taču jau 2019. gada rudenī, vēl pirms pandēmijas, viņam gribējies izmēģināt spēkus citādos formātos. Pašam paticis, staigājot pa neiepazītu pilsētu, austiņās klausīties kādu raidierakstu par tās vēsturi. «Skaties un mēģini iztēloties, kā tas varēja būt,» saka Dāvis. Tā radās ideja par pastaigām, kurās konkrētas vietas sajūgtas ar stāstiem.
Ekskursija līdz Bolderājai gan vēl gaida savu kārtu. Toties tapušas četras klausāmizrādes. Kāpēc raidierakstu vai audiogidu vietā izvēlējās radīt dramaturģiski būvētus stāstus, ko ierunājuši profesionāli aktieri? Audioizrādes ir ne tikai iespēja uzzināt kaut ko jaunu, tā ir arī kultūras pieredze. Tikpat kā teātra vai kino apmeklējums, tikai vienatnē un brīvi izvēlētā laikā. To klausītāji īpaši novērtē šobrīd, kad pasākumu apmeklēšana ir aizliegta, novērojis audiopastaigu veidotājs.
«Ilgi man šī ideja tikai kūlās pa galvu,» atceras Dāvis. Pieķerties realizācijai ļāva domubiedru atrašana. Pirmo audioizrādi Strauta uguns veidoja Teātris TT — režisors un dramaturgs Lauris Gundars un producente Anna Putniņa. No šīs sadarbības tālāk attīstījās arī nākamās. Dokumentālo stāstu Kurelieši. Nakts pirms ausmas, ko iespējams izstaigāt Liepājā, radījuši Ēriks, Ernests un Roberts Vilsoni. Viņi klausītājus izvadā pa Karostu līdz pat vietai, kur izpildīts sods kureliešiem — latviešu virsniekiem, kuri 1944. gadā bija gatavi aizstāvēt Latvijas neatkarību. Bet jaunākais veikums ir izrāde Aleksandrs un Čaks, kurā dzejniekam zemi dunošu balsi piešķīris Artis Robežnieks.
Savukārt izrāde Nekad nezūdošās Pār-daugavas, kuras radošajā komandā ir Jānis Balodis, Viesturs Balodis un Diāna Kondraša, ir stāsts par elektroniskās mūzikas aizsākumu Latvijā. Atšķirībā no citiem stāstiem šajā īpaša loma piešķirta arī pašam ierakstam. Tas tapis ar tehnoloģiju, kas ļauj veidot daudzdimensionālu skaņu, radot sajūtu, ka trokšņi klausītājam skan visapkārt — tāpat kā ikdienā, turklāt izrāde ierakstīta nevis studijā, bet īstajās norises vietās pilsētvidē. Dodoties pa elektroniskās mūzikas celmlaužu takām, varat iztēloties, ka jūs šajā izgājienā pavada kāds no viņiem.

Nakts pastaigas

Pandēmija strauji ļāvusi attīstīties dažādiem audiosatura žanriem. Un šīs pastaigas nebija izņēmums. Pirmkārt, pagājušajā pavasarī, kad pirmoreiz koncerti un teātra izrādes nevarēja notikt, to veidotājiem radās vairāk brīva laika. «Lielai daļai autoru bija izvēle — nedarīt neko vai šo,» pasmaida Dāvis. Pirms tam bija problēma atrast dramaturgus, kuri uzņemtos sagatavot šāda veida materiālu. «Iespraukties viņu darbos ar jaunu, varbūt dīvainu formātu, bija grūti.»
Šobrīd pamazām tiek gatavots arī stāsts par Lielajiem kapiem, kurā būšot vēlams doties naktī. «Protams, cilvēki var iet, kad vēlas, bet pilnu pieredzi var iegūt tieši naktī,» paskaidro Dāvis. Tāpat tiek attīstīta ideja par Kārļa Ulmaņa apvērsuma retrospekciju, kuru arī varētu izstaigāt diennakts tumšajā laikā, lai sajūtās atgrieztos Latvijai liktenīgajā 1934. gada maija naktī. Varētu tapt arī dokumentāls raidījums par Rīgas metro, kas ļautu iztēloties, kāda būtu galvaspilsēta, ja to cauraustu pazemes transports. Šie stāsti klausītāju austiņās varētu nonākt pavasarī.

Caru nepiepildītie sapņi

Tikmēr vērts doties uz Rīgas senāko parku, kuru Daugavas krastos ambiciozi pasūtināja pats Krievijas impērijas cars Pēteris Pirmais. Tolaik Latvijas lielākā upe Rīgu esot pavasaros applūdinājusi ar tādu pašu regularitāti kā mūsdienās Ogri vai Jēkabpili. Bet «cilvēku, kas lika uzbūvēt Pēterburgu purvā, applūstoša Daugavas paliene nebiedēja», austiņās dudina žurnālistes Anitras Toomas balss. Tieši viņa izveidojusi un ierunājusi audiogidu Trīs gadsimti Viesturdārza vēsturē. Un pēdējā gada laikā tapuši vēl divi stāsti par Rīgas vēsturiskajiem parkiem — Vērmanes dārzu, kas starp citu apdziedāts arī klausāmizrādē par dzejnieku Čaku, jo bijis viņa ikdienas maršrutā, un Arkādijas parku Pārdaugavā.
Bet ne jau tikai Pētera Pirmā grandiozās idejas, kuru realizāciju viņam pašam nemaz neesot izdevies piedzīvot, izstāstītas ierakstā. Vai zinājāt, ka tieši Viesturdārza maliņā iespējams apmesties Rīgas mazākajā viesnīciņā? Jā, turklāt savulaik tur gan tirgotas avīzes un papirosi, gan atradies šampanieša bārs. Savukārt Baltijā vienīgā triumfa arka, kas celta par godu cara Aleksandra armijas uzvarai pār Napoleonu, sākotnēji atradusies Brīvības ielā, kur šobrīd ir Gaisa tilts pie rūpnīcas VEF. «Arka ir 10 metrus augsta un teju 10 metrus plata, bet brauktuve ir četrus metrus plata. Tas nav diez cik ērti uz galvenās ielas, bet kā gan drīkst kustināt caru slavinošu pieminekli bez svarīga iemesla?» ne bez ironijas stāsta audiogids.
Audiopastaigas atklāj ne vien interesantus faktus par vēsturi, bet arī vienkāršam vērotājam nemanāmus šodienas aspektus pilsētā. Marija Leskavniece un no publicitātes materialiem