Nekad nezūdošās Pārdaugavas ieraksts veidots, izmantojot manekena galvu, kam pievienoti mikrofoni, radot iespaidu, ka runātājs stāv blakus. Foto — Marija Leskavniece un no publicitātes materiāliem
Audiogidi un klausāmizrādes papildinās pat ierastu pastaigas maršrutu, ļaujot uzzināt un iepazīt līdz tam nepamanīto
Mūra nams ar veikaliem lejasstāvā. Blaumaņa ielas 9. numurs. Mājā, kurā dzimis dzejnieks Aleksandrs Čaks, mūsdienās vīri dzen bārdu pie bārbera un dāmas izvēlas drēbes kādas populāras influenceres izveidotā salonveikaliņā. Bet pa bruģi, kas vēl glabā slavenā urbānista soļus, man garām patraucas Renārs Kaupers uz divriteņa. Esmu devusies audiopastaigā Aleksandrs un Čaks, ar aci redzamajām pilsētas ainām pievienojot iztēles un pagātnes tēlus, kuri reiz minuši tās pašas takas.
Kultūra vienatnē
«Es gribēju no Pārdaugavas aiziet līdz Bolderājas kebabam, un man likās — būtu kruti, ja pa ceļam būtu vēl ekskursija,» to, kā radās ideja par klausāmiem stāstiem par pilsētu, atceras Audiopastaigas.lv izveidotājs Dāvis Freibergs. Viņš ir pieredzējis audiosatura radītājs — bijis raidierakstu Bize Vaļā un Paga ko? veidotājs, bet tagad kopā ar skaņas izrāžu autoriem gatavo un pats vada arī audiopastaigas papildinošu aplādi. Taču jau 2019. gada rudenī, vēl pirms pandēmijas, viņam gribējies izmēģināt spēkus citādos formātos. Pašam paticis, staigājot pa neiepazītu pilsētu, austiņās klausīties kādu raidierakstu par tās vēsturi. «Skaties un mēģini iztēloties, kā tas varēja būt,» saka Dāvis. Tā radās ideja par pastaigām, kurās konkrētas vietas sajūgtas ar stāstiem.
Ekskursija līdz Bolderājai gan vēl gaida savu kārtu. Toties tapušas četras klausāmizrādes. Kāpēc raidierakstu vai audiogidu vietā izvēlējās radīt dramaturģiski būvētus stāstus, ko ierunājuši profesionāli aktieri? Audioizrādes ir ne tikai iespēja uzzināt kaut ko jaunu, tā ir arī kultūras pieredze. Tikpat kā teātra vai kino apmeklējums, tikai vienatnē un brīvi izvēlētā laikā. To klausītāji īpaši novērtē šobrīd, kad pasākumu apmeklēšana ir aizliegta, novērojis audiopastaigu veidotājs.
«Ilgi man šī ideja tikai kūlās pa galvu,» atceras Dāvis. Pieķerties realizācijai ļāva domubiedru atrašana. Pirmo audioizrādi Strauta uguns veidoja Teātris TT — režisors un dramaturgs Lauris Gundars un producente Anna Putniņa. No šīs sadarbības tālāk attīstījās arī nākamās. Dokumentālo stāstu Kurelieši. Nakts pirms ausmas, ko iespējams izstaigāt Liepājā, radījuši Ēriks, Ernests un Roberts Vilsoni. Viņi klausītājus izvadā pa Karostu līdz pat vietai, kur izpildīts sods kureliešiem — latviešu virsniekiem, kuri 1944. gadā bija gatavi aizstāvēt Latvijas neatkarību. Bet jaunākais veikums ir izrāde Aleksandrs un Čaks, kurā dzejniekam zemi dunošu balsi piešķīris Artis Robežnieks.
Savukārt izrāde Nekad nezūdošās Pār-daugavas, kuras radošajā komandā ir Jānis Balodis, Viesturs Balodis un Diāna Kondraša, ir stāsts par elektroniskās mūzikas aizsākumu Latvijā. Atšķirībā no citiem stāstiem šajā īpaša loma piešķirta arī pašam ierakstam. Tas tapis ar tehnoloģiju, kas ļauj veidot daudzdimensionālu skaņu, radot sajūtu, ka trokšņi klausītājam skan visapkārt — tāpat kā ikdienā, turklāt izrāde ierakstīta nevis studijā, bet īstajās norises vietās pilsētvidē. Dodoties pa elektroniskās mūzikas celmlaužu takām, varat iztēloties, ka jūs šajā izgājienā pavada kāds no viņiem.
