Lisiem lamu leselīmu! 1

Zane Daudziņa
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

Dienasgrāmatu, kas tagad izdota grāmatā, runas pedagoģe Zane Daudziņa 2019. gada pēdējā dienā sāka rakstīt, trenējoties doktora disertācijas tekstiem. Negaidot piezīmēs ienāca pandēmija

Mazajā Zoom sarunas lodziņā Zanei aiz muguras omulīgi liesmo kamīns. Ārā satumst, pieņemas spēkā vējš. Valles lauku mājās cēlusies sešos no rīta, sešos pēcpusdienā viņa aizvadījusi spraigu darba dienu. Pabeigusi attālinātās skatuves runas nodarbības topošajiem aktieriem, pamājusi atvadas vīram Vilim Daudziņam un dēliem Kārlim un Matīsam, kam pirms mājsēdes jāpaspēj tikt uz Rīgu.
Interneta savienojums ik pa brīdim noraustās, neierasti dzirdēt Zanes labi nostādīto balsi mehāniski aizlūstam. Viņu pašu nekas vairs nespēj izsist no sliedēm. Sapulcē ar latviešu amatierteātru vadītājiem no visas pasaules — Amerikas, Austrālijas, Islandes, Anglijas un Francijas — elektrība esot pavisam pazudusi. Atgriezties «ēterā» līdzējis telefona personal hotspot un sveces gaisma.
Zemgales mājās, kur pandēmijas laikā Daudziņi dzīvo vairāk nekā parasti, uzrakstīta arī lielākā daļa apgādā Zvaigzne ABC tikko iznākušās Zanes Daudziņas Dienasgrāmatas. Nerediģēts ieskats aktrises un pedagoģes dzīves norisēs no 2019. gada 31. decembra līdz 2021. gada 1. janvārim.
Kāpēc viens gads? Jo tas viņai liekoties tāds saprotams nogrieznis. Pret kalendārajiem «rāmjiem» un īpašiem datumiem vienmēr bijis respekts. Dienasgrāmata joprojām tiekot turpināta. Taču 2019. gada pēdējā dienā pēc ilgāka laika piesēsties pie baltas lapas likušas nevis pandēmijas priekšnojautas, bet pavisam racionāls iemesls.
Jau kopš 2000. gada Zane māca skatuves runu Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem. 2014. gadā, saprazdama, ka darbā sāk iezagties rutīna, izdomājusi, ka mēģinās pacelt to citā kvalitātē, doktorantūrā iedziļinādamās kultūras teorijā. 2017. gadā viņa to pabeidza, bet bija vēl jāuzraksta doktora darbs.
Lai arī Zanei bez aktrises diploma un mākslas maģistra grāda ir arī piecu gadu izglītība filoloģijā, tomēr no tekstu sacerēšanas viņa bija atradinājusies. «Mācīdamās strauji un kodolīgi uzlikt domu uz papīra, izdomāju, ka regulāri rakstīšu kaut ko. Koncentrēšos, lai nesvītroju. Jā, dienasgrāmatu rakstīju ar roku. Ļāvu domai vienkārši līt.»
Manuskriptu viņa parādījusi Rakstnieku Savienības vadītājam Arno Jundzem, kurš runas pedagoģi savulaik aicināja jauno autoru semināra dalībniekiem ierādīt prasmes komunicēšanai ar lasītājiem. «Arno man atbildēja, ka dienasgrāmatas noteikti nav viņa mīļākais žanrs, bet uzrakstīts ir, viņaprāt, labi. Viņš pat varētu piezvanīt Zvaigzne ABC vadītājai Vijai Kilblokai,» Zane iesmiedamās atceras. «No sākuma teicu: «Nē, nezvani!» Bet beigās: «Eh, zini ko, zvani!» Sapratu: te ir iespēja izlekt ar izpletni. Tad es lēcu! Un nebija tā, ka publicēšanai izvēlējos labākos ierakstus. Sākumā cerēju, ka redaktore Bārbala Simsone paņems laukā kaut kādas sievišķīgās «pašmocības», kaut ko pārāk personisku. Bet viņa teica: nē, nē! To visu vajag! Un es ļāvos.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu