Beidzamajās dienās sociālajos tīklos asas diskusijas izsaukusi veloceliņa izbūve Vienības gatvē, un, piemēram, Facebook publiskotajās fotogrāfijās redzams (un to piefiksējuši arī Ziepniekkalna un Torņkalna apkaimju iedzīvotāji), ka darbu gaitā ne tikai tiek izcirsti vēsturiskie koki, bet cietīs arī daudzu kastaņu sakņu sistēma.
Veloceliņš ir laba lieta, taču, ja tas posta dabu un vēsturisko kastaņu aleju Vienības gatvē, kas stādīta 1936.gadā un kuras izveidošanā piedalījās toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, tad rodas daudz jautājumu. Un diemžēl izskatās, ka dažiem ir nospļauties par vēsturi, kokiem un apkārtējo vidi.
Tagad, kad Rīgas domē pie varas ir «zaļā» koalīcija, darbu gaitā tiek iznīcināti koki – tā vietā, lai pilsētas zaļā rota tiktu saudzēta. Esmu pārliecināts, ka veloceliņu varēja būvēt Vienības gatves otrā pusē – respektīvi, tur, kur nav koku, toties ir ļoti daudz vietas, kur pietiktu vietas arī veloceliņam. Taču tagad darbu veicēji burtiski «dragā» pa zaļo zonu – pa vidu divām kastaņu rindām 30 centimetru attālumā no stumbriem! Vai viņi nocirsto kastaņu un citu koku vietā Torņkalnā iestādīs kokus? Vēl ir jautājums, kādēļ, veicot darbus, nevarēja rakt ar t.s. gaisa lāpstām, kas nebojātu koku saknes? Cik pareizi bija uz ziemu bojāt koku saknes un tās atsegt pirms saliem? Kokiem tas nav labi, taču par to jau lielie kungi nedomā…
Veloceliņa izbūve Vienības gatvē. Autora foto
Vai vecais veloceliņa projekts, kas tika izstrādāts 2017.gadā, kad pie varas bija Ušakovs, ir atbilstošs jaunajiem noteikumiem un jaunajai situācijai? Būvnieki un Rīgas domes Satiksmes departaments nav prasījis atļauju Kultūras mantojuma pārvaldei saistībā ar darbiem vēsturiskajā kastaņu alejā. Tāpat viņi nav ņēmuši vērā to, ka ar šiem darbiem tiks ietekmēta Bloka muižiņa – valsts nozīmes kultūras piemineklis, kurai noteikta 100 m aizsargjosla, jo topošais veloceliņš atradīsies tikai sešu metru attālumā no vēsturiskā objekta. Nemaz nerunāsim par to, ka šā sasaukuma RD valdošā koalīcija tika ievēlēta un nonāca pie varas, pateicoties apkaimēm un solījumiem, ka tiks ņemtas vērā un uzklausītas apkaimes un to pārstāvju viedoklis. Diemžēl pagaidām nekas tāds netiek darīts, jo redzam, ka nomalēs tiek postīta zaļā rota un notiek daudzas citas ar iedzīvotājiem nesaskaņotas aktivitātes. Lieki minēt, ka šie darbi Vienības gatvē netika saskaņoti ar Torņkalna attīstības biedrību. Kā min apkaimes iedzīvotāji, par šo veloceliņu nav notikusi nekāda komunikācija – šis projekts nāca kā zibens no skaidrām debesīm…
Diemžēl nākas secināt, ka šī nesaskaņotā un neapspriestā būvniecība ir tīša darbība, kuras mērķis ir graut domes prestižu. Šeit jāpiemin pazemes autostāvvietas būvniecība zem Kongresu nama. Pirms tās speciālisti teica, ka droši var būvēt, jo apkārtējiem kokiem tas nekaitēs. Realitāte bija pavisam cita – koki nokalta viens aiz otra, jo daudziem tika bojāta sakņu sistēma. Tāpat netop skaidrs, kādus punktus savienos topošais veloceliņš. Arī Rīgas ģenerālplānā ir redzams, ka Ulmaņa gatves šķērsojums bija paredzēts pavisam citādāks.
2016.gada 8.augustā pieņemts lēmums Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijā, kas noteica, ka [koku] zāģēšanai izsniegtā atļauja ir derīga piecus gadus. Tātad sanāk, ka tās termiņš ir beidzies jau pirms diviem mēnešiem, tādēļ Vienības gatvē koki tikuši nozāģēti nelikumīgi. Savukārt jaunākie noteikumi nosaka, ka koku zāģēšanas atļauja ir derīga divus gadus, turklāt manā rīcībā nonākusī neoficiālā informācija liecina, ka koku zāģēšanas atļauja nav tikusi pagarināta…
Arī veloceliņš Brīvības ielā pirms dažiem gadiem tika izbūvēts gar liepu aleju Teikā. Tur jau katrs otrais koks ir nokaltis, un pārējie acīm redzami mokās. Ikviens to var labi redzēt posmā Teikas apkārtnē un pie t/c Alfa.
Cerams, ka to 29 koku vietā, kurus Vienības gatvē nozāģēja, tiks iestādīti dižkoki, savukārt vietās, kur veloceliņa izbūves dēļ «izkritīs» kastaņi no Vienības gatves alejas, tiks iestādīti dižstādi. Tas ir paredzēts RD budžeta projektā. Ja nav, tad RD Attīstības departaments un Satiksmes departaments to paredzēs, un trūkstošos kokus iestādīs 2022.gadā, kā arī 2023. un 2024.gadā.
Autors ir Rīgas domes deputāts, NA/LRA
Pagaidām nav neviena komentāra