No omītes līdz TikTok 1

Fotogrāfe un blogere Spīgana Spektore: «Mana ēra ir ASV 50. gadi, bet tas, ko cilvēki mūsdienās nēsā, vienkārši nav priekš manis.» Foto no personīgā arhīva
Marija Leskavniece
Print Friendly, PDF & Email

Adīšanu var salīdzināt gan ar programmēšanu, gan meditāciju. Tā ir ļoti demokrātiska nodarbe, kas palīdzēs īsināt tumšos vakarus

Lielāko daļu dzīves esmu adījusi katru dienu, saka fotogrāfe un blogere Spīgana Spektore. Adīšana ir tik dziļi ieaudusies viņas ķermeņa atmiņā, ka lielākoties notiek gandrīz automātiski. Kopā ar vīru skatoties seriālu vai filmu, tikai ik pa laikam jāuzmet aci, lai neaizadītu par tālu. «Dažkārt es brīnos, kā var būt tā, ka man jau 25 gadus tik ļoti patīk viena nodarbe, bet šorīt atkal pamodos ar priecīgu domu par to, ka pie rīta kafijas būs iemesls adīt,» reiz tviterī rakstīja Spīgana. Adīkli, tāpat kā grāmatu, viņa izvēlas pēc noskaņojuma. Dažreiz gribas kaut ko ļoti smalku un detalizētu, citreiz — ātri ieraudzīt rezultātu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu