Energoresursu ēna aiz inflācijas

Elektrolīnija. Foto: ''Augstsprieguma tīkls''
Reinis Āboltiņš
Print Friendly, PDF & Email

Lai saprastu enerģijas cenu dinamiku, vispirms jāuzdod galvenais jautājums – no kurienes mums rozetē rodas elektrība? Elektrība ir jāsaražo, un to var izdarīt, izmantojot dažādas tehnoloģijas.

Kā tiekam pie siltuma un elektrības

Katrai tehnoloģijai ir savas priekšrocības un trūkumi. Tehnoloģijas elektrības ražošanai izvēlas, ņemot vērā nepieciešamo enerģijas veidu un daudzumu, valstī uz vietas pieejamos enerģijas resursus, enerģijas resursu cenas un tehnoloģiju izmaksas. Izvēli par labu vienai vai citai tehnoloģijai būtiski ietekmē arī tas, vai nepieciešams siltums – ja nepieciešams, tad jāizvēlas tādas tehnoloģijas kas siltumu pietiekamā apjomā spēj saražot.

Elektroenerģiju var pārvadīt lielos attālumos, bet siltums jāsaražo tuvu patēriņa vietai. Latvijas gadījumā siltums ir nepieciešams centralizētās apgādes nodrošināšanai, it īpaši Rīgā, bet arī citās pilsētās. Lielākais siltuma ražotājs Rīgā ir valsts AS Latvenergo, kuras saražoto siltumu līdz patērētājiem Daugavas labajā krastā nogādā pašvaldības AS Rīgas siltums.

Cena augusi vairākkārt

Lielās hidroelektrostacijas (HES) elektroenerģiju saražo ar zemāko pašizmaksu. Vēja elektrostacijas (VES) uz sauszemes ražo otru lētāko elektroenerģiju. Salīdzinājumam – dabasgāzes elektrostacijās vai koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas cenu krietni ietekmē izmantotā kurināmā cena. Dabasgāzes cena pēdējo 12 mēnešu laikā augusi vairākkārt, un tas ir stipri ietekmējis tās elektrības cenu, kas saražota dabasgāzes iekārtās. Arī Rīgas TEC-1 un TEC-2 darbina dabasgāze.

Dabasgāzes cenu augšanu izraisījusi dabasgāzes pieprasījuma palielināšanās tajos tirgos pasaulē, kuri gatavi par šo enerģijas resursu maksāt augstāku cenu. Augsta pieprasījuma maksātspējīgi tirgi ir Japāna, Koreja un Ķīna. Pēdējā ziema šajos tirgos, kas bija salīdzinoši aukstāka nekā iepriekšējās, palielinājusi pieprasījumu un līdz ar to arī cenu.

Savukārt Krievijas uzņēmums Gazprom, kas ir lielākais dabasgāzes piegādātājs Eiropas valstīm, šogad savās glabātavās iepildījis vēlākai lietošanai ievērojami mazāk gāzes nekā citus gadus, izraisot enerģijas ražotāju un patērētāju bažas, vai pietiks gāzes siltuma un elektrības ražošanai šoziem. Arī tas ir pastiprinājis gāzes cenu celšanos Eiropas valstīs.

Laikapstākļi un pagātnes izvēle

Elektrības cena kopš jūnija jūtami augusi. To ietekmējuši vairāki galvenie faktori, no kuriem daļa saistīta ar meteoroloģiskajiem apstākļiem, daļa – ar tehnoloģiju izvēli. Pirmkārt, sausas un karstas vasaras dēļ Baltijas jūras reģionā krietni samazinājusies ūdens krāja, tādēļ lielās HES nevar saražot pietiekami daudz elektrības ar zemu pašizmaksu. Ūdens krāja atjaunojas lēni, un Skandināvijas ziemeļos uzsnigušais sniegs pārtaps ūdenī tikai pavasarī.

Otrkārt, Baltijas jūras reģionā šovasar vējš ir pūtis ar mazāku intensitāti un mazāku stundu skaitu, samazinot vēja elektrostacijās (VES) saražotās elektrības daudzumu. Šis faktors jūtami ietekmējis elektroenerģijas cenas ne tikai Dānijā, Norvēģijas un Zviedrijas dienvidos, bet arī Baltijas valstīs. Treškārt, dabasgāzes cenas ir aptuveni piecreiz augstākas nekā pirms gada. Tajās valstīs, kur dabasgāze ir nozīmīgs enerģijas resurss siltuma un elektrības ražošanai, krietni dārgāka kļuvusi elektrība un arī siltums.

Ceturtkārt, dabasgāzes cenas pieaugumu papildus augušam pieprasījumam pasaules tirgū pastiprinājusi CO2 izmešu cenas augšana. Ja vēl pirms dažiem gadiem tonna CO2 maksāja zem 10 euro, tad šobrīd cena pārsniedz jau 60 euro par tonnu. Atliek konstatēt, ka enerģijas cenu bezprecedenta kāpumu izraisījusi vairāku faktoru vienlaicīga klātbūtne.

No Baltijas valstu skatupunkta līdzīgus augstas cenas riskus nākotnē varētu mazināt vietējo enerģijas ražošanas jaudu palielināšana un plašāka vietējo resursu izmantošana enerģijas ražošanā. Plašāka atjaunīgo resursu izmantošana nevar simtprocentīgi izslēgt līdzīgu situāciju atkārtošanos, bet noteikti samazinātu atkarību no importēta fosilā kurināmā augšupejošām cenu svārstībām. Ja Lietuva un Igaunija ir piesaistījusi nopietnas investīcijas vēja enerģētikā, tad Latvija savas enerģijas kliedētās ražošanas jaudas nav būtiski palielinājusi, un pēdējos aptuveni desmit gadus ļoti aktīvi kultivējusi priekšstatu, ka atjaunīgā enerģija ir izskaužams ļaunums. Lēmumi un regulējošā vide ir bijusi nelabvēlīga investīcijām enerģijas ražošanā, izmantojot atjaunīgos resursus.

Ko gaidīt tuvākajā nākotnē

No enerģijas patērētāja perspektīvas šobrīd ir jācer uz lietainu rudeni un sniegotu, bet ne pārāk ilgu un pārāk aukstu ziemu. Ūdens krājas atjaunošanās Baltijas jūras reģionā, it īpaši – Skandināvijas ziemeļos, kur atrodas reģiona lielākās HES ūdenskrātuves, kas nodrošina elektrību ar zemāko pašizmaksu, pavasarī cenas varētu samazināt. Jācer arī uz vējainiem apstākļiem, lai reģiona enerģijas ražotāji varētu maksimāli izmantot uzstādīto vēja elektrostaciju jaudas potenciālu.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas biržas Nord Pool dati rāda, ka laikā, kad reģionā ilgstoši pūš VES darbībai optimāli spēcīgs vējš, elektrības cenas jūtami samazinās. Savukārt gāzes cenu Latvija un pat ne Baltijas valstis kopā nevar ietekmēt nekādi, jo to nosaka globālais gāzes tirgus. Viena iespēja ir vērot spot jeb tagadējās piegādes tirgus dinamiku un nākotnes risku mazināšanai pirkt un uzkrāt dabasgāzes rezerves. Cita iespēja – vienlaikus domāt par fosilo tehnoloģiju aizstāšanu ar atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām ilgtermiņā.

Lai arī īstermiņā un vidējā termiņā dabasgāzes loma enerģijas ražošanā saglabāsies, patēriņu ietekmēs energoefektivitāte un pakāpeniska kurināmā aizstāšanai.

Sliktākā situācija varētu iestāties apkures sezonas otrā pusē, ja būs auksts laiks ar vāju vēju. Tad cenas varētu sasniegt jaunus rekordus. Šī situācija rāda, cik svarīgi ir energoefektivitātes uzlabojumi gan dzīvojamo ēku un mājsaimniecību sektorā, gan ražošanas un pakalpojumu jomā. Enerģijas patērētājiem aktīvāk jāvēro elektrības cenas dinamika un pēc iespējas jācenšas pielāgot patēriņu, vairāk elektrības lietojot stundās, ka tā maksā mazāk, un mazāk tajās stundās, ka tā ir dārgākā.

Vairāk par inflācijas tendencēm lasi žurnāla Ir rakstā https://ir.lv/2021/10/06/ziepes-lielas-bet/

Reinis Āboltiņš ir enerģētikas eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes doktorants.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu