Lai sociālais darbs pēc reformas nes labus rezultātus

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Ingus Alliks
Print Friendly, PDF & Email

Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš Latvijā apzināti tiek plānots un īstenots sociālais darbs. Sociālā darba attīstība Latvijā ir bijis ļoti intensīvs, izglītojošs un uz izaugsmi vērsts process, kas visiem iesaistītajiem – sociālajiem darbiniekiem un citiem sociālā darba speciālistiem, klientiem, valsts iestādēm un pašvaldībām – atkal un atkal pierādījis, ka spēja sadarboties, uzklausīt un iedziļināties otra problēmās ir ceļš uz pozitīvu un iedzīvotāju labbūtību veicinošu rezultātu. Viens no nesenākajiem pārbaudījumiem, kas skāra sociālo darbu pašvaldību sociālajos dienestos, ir administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā jāmaina ne tikai fiziskās sociālo dienestu atrašanās vietas un struktūra, bet arī jāaug izpratnei par sociālo darbu un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.

Līdz krīzei un jaunai elpai

Sociālā darba profesija Latvijā 2022. gada sākumā svinēs savas pastāvēšanas trīsdesmito gadadienu, un šajā laikā tā ir piedzīvojusi viļņveidīgu attīstību. Profesijas pirmsākumi meklējami Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” īstenotājā studiju programmā, kas bija ļoti konkurētspējīga un ar deviņdesmito gadu nogalei neraksturīgi augstiem standartiem sagatavoja sociālā darba profesionāļus, kuri vēl šodien veido šīs profesijas pamatkodolu. Sekoja sociālo dienestu izveide pašvaldībās, bet pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas faktiski katrai no 119 pašvaldībām bija sava izpratne par sociālā darba īstenošanu un sociālo pakalpojumu attīstību, tādējādi veidojot atšķirīgas prakses un pieredzes.

Divtūkstošo gadu sākums nesa jaunas izmaiņas un jaunu elpu profesijas attīstībā, bet tad nāca 2008. gada krīze, kas pamatīgi sabremzēja šo attīstību, praksē uzsvaru liekot uz sociālo palīdzību un pabalstiem, kas savā ziņā bija solis atpakaļ profesijas attīstībā, atgriežot to 90. gadu izpratnē par sociālo darbu. Krīzes laiks bija traumējošs un smags arī sociālajiem darbiniekiem. Ikdienā sociālais dienests ir tuvākais punkts saskarsmē starp cilvēkiem un valsti, un tas ir pirmais “lodziņš”, pie kura nākt pēc finansiāla atbalsta darba zaudēšanas gadījumā. Laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam sociālajos dienestos pēc finansiāla atbalsta vērsās nepieredzēti daudz iedzīvotāju. Šis bija ļoti grūts laiks, bet sociālā dienesta darbinieki vēl uz sevi uzņēma visas klientu negācijas, ķengas un sašutumu.

Ar jaunu sparu sociālā darba attīstība atsākās, plānojot un ieviešot Eiropas Savienības fondu projektus. Šie projekti ietvēra gan izglītības, gan darba satura, gan sociālo dienestu kā institūciju un sociālo darbinieku profesionālo pilnveidi. Taču visā profesijas attīstības procesā nemainīgi nozīmīga ir sadarbība starp iesaistītajām pusēm – mēs kā ministrija turpināsim darbu ar pašvaldībām, novērtējot, cienot un ieguldot šo attiecību stiprināšanā.

Aicinājums uz efektīvu sadarbību

Mums bija iespēja piedzīvot ļoti interesantu procesu 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā – apjomīgu pirmo sociālā darba profesijas pārstāvju iniciatīvu veidot dialogu ar pašvaldībām. Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām Labklājības ministrijas uzticamie sadarbības partneri, nozares profesionālās organizācijas – Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība un Latvijas sociālo darbinieku biedrība – vērsās pie pašvaldībām ar aicinājumu parakstīt sadarbības memorandu par profesionāla sociālā darba un pakalpojumu attīstību pašvaldībās. Sociālais dienests ļoti laicīgi redz un var definēt tendences un izaicinājumus sabiedrībā, tādēļ memorands aicināja jaunizveidotās pašvaldības iesaistīt sociālos dienestus pašvaldību attīstības plānošanā. Turklāt tieši sociālie darbinieki ir tie, kuri gūst mazāk aizsargāto iedzīvotāju uzticību un var nodrošināt ticamu un faktos balstītu informāciju par iedzīvotāju grūtībām un vajadzībām. Memorands aizsāka jauna veida sadarbības formu ar mērķi vienoties par kopīgu rīcību.

Sadarbība starp institūcijām un profesionāļiem ir kritiski svarīgs profesionālās darbības nodrošināšanas un tās attīstības  aspekts, turklāt sociālais dienests nevar īstenot visu iesaistīto pušu (piemēram, izglītības iestādes, drošības institūcijas u.c.) jēgpilnu sadarbību, jo tā ir pašvaldības funkcija. Sadarbība ir definējama kā vērtība un īstenojama iedzīvotāju labā, un visu iesaistīto pušu starpā attiecības veidojamas uz savstarpējas uzticības, ne konkurences pamata. Šīs sadarbības attiecības ir jāveido, jākopj un jāattīsta.

Galvenais resurss – darbinieki

Sociālā darba efektivitāte ir tieši atkarīga no atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem, tādēļ mums visiem kopā ir jādomā par cilvēkresursu mērķtiecīgu attīstību, novērtēšanu un motivēšanu. Neadekvāti augstas darba slodzes dēļ cilvēki izdeg, darbinieku skaits ir nepietiekams, atalgojums par paveikto nav motivējošs, tuvojas profesionāļu paaudžu nomaiņa, bet vietā stāties gribētāju rinda nav gara. Tāpēc ir jādomā par cilvēkiem, apstākļiem un vidi, kādā tie strādā.

Memoranda ideja nav pieprasīt no pašvaldībām visu un uzreiz – finanšu resursus, cilvēkresursus, pakalpojumus. Tā mērķis ir stabila un augšupejoša sociālās funkcijas attīstība pašvaldībā, nepieļaujot situācijas pasliktināšanos un pamazām rodot risinājumu atbalstam arvien plašākai iedzīvotāju daļai, sekojot reālām mainīgām vērtībām. Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība un Latvijas sociālo darbinieku biedrība vēlas turpmāk būt stabils sadarbības partneris valstij un pašvaldībām sociālās politikas plānošanas un īstenošanas un sociālo problēmu risināšanas procesā. Spēcīgi sociālo dienestu vadītāji ir nozīmīgs resurss pašvaldības sociālās jomas attīstībā, un Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība pēc administratīvi teritoriālās reformas savu darbību tikai nostiprinās, gan atbalstot, gan veidojot vienotu viedokli, gan risinot grūtības. Arī Latvijas sociālo darbinieku biedrība turpina savu iesākto un strādā gan pie sociālo darbinieku profesionālās kopienas vienotības stiprināšanas un attīstības, gan runā un domā par sociālo darbinieku izaugsmi individuālā līmenī.

Pašlaik memorandu ir parakstījušas 29 pašvaldības – tās ir teju trīs ceturtdaļas no visām Latvijas vietvarām. Mēs patiesi priecājamies par šīm pašvaldībām, bet saprotam arī pārējās un nekādā veidā tās nenosodām. Apzināmies, ka līdz vienotai izpratnei par sociālās funkcijas nozīmi pašvaldībā vēl tāls ceļš ejams. Tādēļ liels paldies pašvaldībām, kas pievienojušās memorandam, raidot signālu gan sociālajiem darbiniekiem, gan sabiedrībai, ka pašvaldībai rūp izaugsme un arvien labākas vides veidošana. Abas profesionālās organizācijas ir atvērtas sarunām par aktuāliem jautājumiem sociālajā jomā, kā arī gatavas piedāvāt savu pieredzi, padomu un redzējumu arī turpmāk.

Savukārt Labklājības ministrija šogad plāno sarunu un sadarbības formāta ar pašvaldībām maiņu, no lielā galda ar visām pašvaldībām, lielām vīzijām un kopējām vadlīnijām, pārejot uz  sarunām ar katru pašvaldību individuāli, lai plānotu ļoti konkrētu jautājumu risināšanu vietējā līmenī. Meklējot risinājumus lokāli, mēs sajūtam konkrētajai pašvaldībai raksturīgo, vajadzības, iespējas un šķēršļus, gan attiecībā uz regulējumu, ar kuru, iespējams pārāk unificētās pieejas dēļ, dažkārt nesasniedzam rezultātus, gan attiecībā uz jaunām sadarbības formām un informācijas apmaiņu, saglabājot uz personu vērstu redzējumu, kur katras mūsu darbības centrā ir cilvēks un viņa vajadzības.

Ingus Alliks ir Labklājības ministrijas valsts sekretārs.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu