Covid-19 rada problēmas augstskolu studiju kvalitātē

Ilustratīvs foto
Andris Deniņš
Print Friendly, PDF & Email

Par Covid-19 ietekmi uz izglītības sistēmu visos līmeņos, sākot no pamatskolas līdz augstākajai izglītībai, ir runāts ļoti daudz. Taču, sākot jauno mācību gadu, ir parādījušās jaunas iezīmes – prasība vakcinēties, studiju procesa norises organizēšana, informatīvo tehnoloģiju izmantošana u.c.

Prasības pret studentu vakcinēšanos ar Eiropas Savienībā atzītām vakcīnām piespiedu kārtā, manuprāt, ir pārspīlēta norma. Es gribu akcentēt vakcinēšanās diskrimināciju, kas vērsta pret trešo valstu studentiem, kuri izteikuši vēlmi studēt Latvijā. Šie studenti ir vakcinēti ar zālēm, kas atzītas un sertificētas viņu dzimtajās valstīs. Latvijā šādu studēt gribētāju ir aptuveni 20 000.

Šai problēmai ir trīs galvenie aspekti. Pirmkārt, medicīniskais vai cilvēciskais, proti, ne katrs vēlas organisma ievadīt vielas, kas nav pietiekami ilgstoši pārbaudītas. Otrkārt, katras augstskolas finansiālais aspekts – cik studentus mēs varam zaudēt, pamatojoties uz neadekvātiem valdības lēmumiem, kaut arī atsauce tiek likta uz Eiropas Savienības regulām? Diez vai pilsoņiem no Apvienotās Karalistes medicīniskā aprūpe un vakcīnu substance ir mainījusies, salīdzinot ar pēdējiem desmit mēnešiem, kad tā vēl atradās Eiropas Savienībā. Treškārt, morāli ētiskais aspekts un Latvijas augstskolu starptautiskais tēls. Mēs taču cīnāmies par starptautisku Latvijas augstskolu popularitāti pozitīvā izteiksmē. Viss iepriekš minētais to neveicina.

Svarīga ir studiju procesa organizēšana. Sākot jauno studiju gadu, parādījās jauns termins – “hibrīdveida studiju procesa organizēšana”, proti, daļēji klātienē, daļēji tiešsaistē, bet būsim atklāti – neklātienē. Saprotams, ka mācību procesu nosaka epidemioloģiskā situācija valstī. Jābūt konkrēti noteiktiem kritērijiem un noteikumiem, kas nosaka izvēli – vai viss mācību process notiek klātienē vai tiešsaistē?

Skaidrs, ka mācību process klātienē ir daudzkārt efektīvāks un kvalitatīvāks. It sevišķi tas attiecas uz studijām jurisprudencē un vadības zinātnē, kur nodarbībām jābalstās uz tiešo klātienes komunikāciju starp studentu un mācībspēku, un kurās zināšanu pārbaudē praktiski nav iespējams izmantot testus. Eksāmenu kārtošana tiešsaistē (neklātienē) ir diskutabla. Saprotu, ka ārkārtējas epidemioloģiskā situācijas gadījumā vienīgais studiju organizācijas risinājums ir mācības tiešsaistē.

Vēl viens aspekts – ne atsevišķs students, ne studentu pašpārvalde nedrīkst diktēt noteikumus, kā organizēt studiju procesu. Tas ir tikai augstskolas vai fakultātes vadības kompetences jautājums. Ir jāzina, ka students nav klients, kurš varētu diktēt vadības noteikumus un ietekmēt mācību procesu, bet gan studiju procesa dalībnieks. Studentam ir pareizi jāsaprot demokrātiskie procesi augstskolās. Diemžēl daudzās Latvijas augstskolās studentu pašpārvaldes funkcijas ir pārspīlētas, un tas ietekmē kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanu.

Pozitīvi jāvērtē pēdējā studiju gada laikā notikušais pavērsiens informatīvo tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā. Ir krietni paaugstinājušas gan studentu, gan pasniedzēju zināšanas šajā jomā. Liela nozīme te bijusi arī Covid-19 izraisītajām situācijām. Joprojām svarīgs ir tehniskā nodrošinājuma pilnīguma un kvalitātes jautājums. Katra pasniedzēja rīcībā ir jābūt kvalitatīvam datoram, video kamerai, pieejai savstarpēji sinhronizētām informācijas sistēmām. Covid-19 ir atklājis šo jautājumu nepilnības.

Šīs problēmas augstskolās izraisījis Covid-19. Tās parādījušas pēdējo divu mēnešu laikā. Lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu mācību procesu, valdībai un augstskolām problēmu risināšanai jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Andris Deniņš, Dr. oec., ir Lavijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu