Attālinātais darbs – produktivitāte pret izdegšanu

Ilustratīvs foto - pixabay.com
Oksana Lentjušenkova
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējās nedēļas, pieaugot pozitīvo Covid-19 gadījumu skaitam, aktualizējas jautājums par atgriešanos pie attālinātā darba un mācībām. Tajā pašā laikā ir daļa uzņēmumu, kuri arī vasaras periodā neatgriezās pie ierastā klātienes darba.

Pētījumi liecina, ka aptuveni 44% nodarbināto spēj produktīvi strādāt arī attālināti, kamēr 24% nespēj (Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “The Future of Jobs Report 2020” http://www3.weforum.org/docs/WEF_Future_of_Jobs_2020.pdf). Tajā pašā laikā aizvien biežāk dzirdam jēdzienu “izdegšana” – gan runājot par noteiktu profesiju pārstāvjiem, gan sabiedrību kopumā. Viens no tās cēloņiem ir tieši attālinātais darbs, taču vienlaikus ir aspekti, kurus ievērojot, varam samazināt izdegšanas riskus. Izdegšanu var sekmēt arī apzinātas rīcības trūkums, tāpēc ikvienā darbā un atpūtā jābūt pilnībā klātesošiem.

Vairākas lomas vienlaikus

Vēl aizvadītā gada sākumā Latvijā attālināti strādāja tikai 1,8% nodarbināto, kamēr 95% nebija šādas pieredzes (Eurostat dati), vīrusa izplatība situāciju mainīja un šāda darba forma kļuva par “jauno normālo”. Daudzos gadījumos cilvēki turpināja strādāt attālināti arī vasarā, kad vīrusa izplatība bija pierimusi.

Tiesa, attālinātais darbs ļauj taupīt laiku un naudu ceļam uz darbu, kolēģi netraucē un var labāk koncentrēties, ir elastīgs grafiks u.tml. Tieši šos aspektus kā pozitīvos uzsver Ekonomikas un kultūras augstskolas šī gada pētījuma respondenti, taču iezīmējas arī negatīvie faktori – darba vietas iekārtošana, aprīkojums, vieta, internets u.tml., vairāku lomu pildīšana vienlaikus –  mamma vai tētis, darbinieks u.c., rutīna un nespēja atdalīt darba laiku no brīvā laika, kā arī nespēja noskaņoties darbam.

Ievērot ikdienas rituālus

Pētījums liecina, ka tieši cilvēki vecumā no 30 gadiem un vairāk saskaras ar lielākajiem sarežģījumiem – atbilstošas darba vides iekārtošanu un spriedzi, ko rada darba un ģimenes pienākumu apvienošana. Īpaši sarežģīti tas ir gadījumos, ja ģimenē ir arī skolas vecuma bērns vai vairāki bērni. Lai produktīvāk noskaņotos darbam, jāiekārto atbilstoša vieta – tai nav jābūt lielai, atcerēsimies, ka arī birojos ne visiem ir savs kabinets vai plaša telpa, taču jācenšas izvairīties no lietām, kas var novērst uzmanību.

Strādāt var arī virtuvē, tikai jārada atbilstoša atmosfēra. Viens no veidiem, kā to darīt, ir darba apģērbs un apavi. Neatkarīgi no tā, vai strādājam no biroja vai mājām, ikdienā vērts ievērot vienus un tos pašus darba dienas rituālus – celšanās vienā laikā, duša, kafija, brokastis, apģērbšanās u.tml. Ja ģimenē ir bērni, jāvienojas par mammas un tēta darba telpu un noteikumiem tajā. Pavisam maziem bērniem to var skaidrot arī spēles veidā.

Apzināta rīcība

Izdegšanas riskus palielina arī mūsu pašpārmetumi, ka kādu no mūsu sociālajām lomām – vecāks, darbinieks, students – neesam izpildījuši pietiekamā apjomā. Lai to novērstu, ir svarīga apzināta rīcība – būt pilnībā klātesošam gan darba, gan atpūtas brīžos. Ja strādājam, tad koncentrējamies uz darbu, ja spēlējamies ar bērnu, cenšamies nedomāt par darbu.

Mums jāmācās izbaudīt atpūtas brīžus. Lai cik intensīva būtu mājas ofisa darbadiena, vajadzīgas regulāras pauzes, turklāt tādas, kas krietni atšķiras no darba. Ja visu dienu strādājam pie datora monitora, pauzēs nevajadzētu lasīt ziņas vai “šķirstīt” sociālos medijus, tā vietā labāk doties pastaigā, pavingrot vai pat kādu brīdi pasēdēt ar aizvērtām acīm. Arī pavisam īsās pauzēs var atslābināt prātu un acis.

Atslēgas vārds ir kvalitatīva atpūta. Ja līdz pandēmijai bijām raduši, ka par mūsu izklaidi un atpūtu atbild kāda trešā puse – kino, teātris, koncerti utt., aizvadītais gads piespieda par to rūpēties pašiem. Patiesībā mēs bijām spiesti mācīties izklaidēt sevi, kas daudziem bija un joprojām ir gana grūts uzdevums. Šeit mēs zināmā mērā varam mācīties no maziem bērniem, kuri nereti ļoti labi spēj izklaidēt un nodarbināt paši sevi.

Bez pagarinātās darba dienas

Vēl viena no problēmām, kas rada izdegšanu, ir nespēja apstāties darba dienas beigās. Strādājot no mājām, pavisam nemanot varam nonākt pie pagarinātās darba diena, tāpēc strikti jāpieturas pie grafika, nodalot darba laiku un brīvo laiku. Arī darba devēji var mazināt darbinieku izdegšanas riskus, piemēram, izstrādājot uzņēmuma iekšējos noteikumus, kas paredz saziņu par darba jautājumiem, piemēram, pēc plkst. 17.00 vai 18.00 tikai ārkārtējos gadījumos. Darba devējam jāpārdomā, kā tiek formulēti darba uzdevumi, kā notiek komunikācija ar darbinieku, atgriezeniskās saites nodrošināšana un darba izpildes kontrole. Paradoksāli, bet attālinātais darbs, kas nereti saista intravertus cilvēkus, prasa vairāk komunikācijas, nekā tradicionālā darba forma.

Attālinātais darbs viennozīmīgi var būt produktīvs, ja ievērojam dažus noteikumus. Tas mazinās izdegšanas iespējas. Neviena mūsu dzīves joma nebūs veiksmīga, ja būsim izdeguši. Tad cietīs ne tikai darbs, bet arī personiskā dzīve un mūsu kopējā pašsajūta. Laime ir viens no nozīmīgākajiem cilvēkkapitāla elementiem – to vērts atcerēties, neraugoties uz to, kādā formā un nozarē strādājam.

Autore Oksana Lentjušenkova, Dr. oec., ir Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore un asociētā profesore.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu