Vai esat padomājuši, cik pārtikas jūs izmetat atkritumos? Kāda daļa no tās ir svaiga un izmantojama? Vai vienmēr veikalā nopērkat tikai to, kas ir vajadzīgs? Vai kādreiz pagatavojat vairāk nekā varat apēst? Un vai bieži konstatējat, ka faktiskās vajadzības realitātē bijušas citādas, un daļa nopirktā bija jāizmet?
Ne tikai individuāli, bet arī sociāli un politiski aizvien vairāk aktualizējas jautājumi, kas saistīti ar pārtikas izmešanu mājsaimniecībās. Līdz šim izmērīts, ka trešā daļa no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta.
Ik gadu Eiropā atkritumos izšķērdīgi nonāk miljoniem tonnu ēdiena, kura saražošanai vajag teju vai visu Eiropas Savienības gada budžetu. Visbiežāk atkritumos nonāk laba pārtika, arī tāda, kas nopirkta par daudz. Lai saražotu šo pārtiku, cilvēki ir strādājuši – lauksaimniecībā, pārstrādē. Ieguldīts darbs, radīta vērtība.
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, vairāk nekā 800 miljoniem no pasaules 7,9 miljardiem iedzīvotāju pārtika nav bijusi pieejama pietiekošā daudzumā. Ar visā pasaulē izmestās pārtikas daudzumu varētu pabarot 3 miljardus cilvēku.
Arī Latvijā vidēji katrs iedzīvotājs gada laikā izmet aptuveni 130 kg pārtikas. Cerams, ka drīzumā šie dati būs precīzāki, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir pasūtījusi izmērīt pārtikas atkritumu un pārpalikumu apjomu, ko īsteno Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija. Patlaban rit datu apkopošana.
Savukārt pārtikas tirdzniecības tīkls “Rimi Latvia” pērn pircēju aptaujā noskaidroja, ka 82% Latvijas mājsaimniecībās tiek regulāri izmesta pārtika, turklāt 74% aptaujas dalībnieki esot atzinuši, ka izmet ēdienu vismaz reizi nedēļā.
Tas ir arī klimata ietekmes jautājums, jo pārtikas atkritumi ir atbildīgi par 6% no visiem Eiropas CO2 izmešiem, turklāt tās saražošanai tiek veltīgi patērēti vērtīgi dabas resursi.
Ir vairāki ceļi, kā milzu apjomi pārtikas nonāk atkritumos. Daļa pārtikas nonāk atkritumos izejvielu kultivēšanā, audzēšanā un ievākšanā, pārstrādes procesā, loģistikas gaitā. Arī veikalos daļa pārtikas nonāk atkritumos, taču tieši mājsaimniecībās tiek radīta vairāk nekā puse no visiem pārtikas atkritumiem. Tāpēc esmu izvēlējusies problēmu risināt šajā līmenī.
Atkal jautāšu – vai mēs spējam to ietekmēt un mazināt jau tagad un uzreiz? Domāju, atbilde vairumam jau zināma, ka – spējam! Tādēļ aicinu padomāt par to, ka mēs varam plānot savas ēdienreizes, saglabāt pārpalikumus nākamajai ēdienreizei, lietot mazākus traukus, rūpīgāk sekot līdzi sava ledusskapja saturam, sastādīt produktu sarakstu pirms veikala apmeklējuma un pirkt tikai vajadzīgo un nepieciešamos apjomos.
Šī nav tikai jauna aktualitāte laikmetam, kuram raksturīga populācijas, resursu un klimata problēmu spriedze. Ir pēdējais laiks mums visiem kļūt atbildīgākiem un varbūt biežāk un vairāk ņemt vērā to, ko jau agrāk mums centušies uzsvērt un mācīt vecāki un vecvecāki – cienīsim pārtiku!
Kā mēs varam būt taupīgāki? Kā efektīvāk plānot? Lai mūsu atbildīgā rīcība būtu ar jēgu, praktiskiem ieguvumiem gan pašiem, gan videi un ar maksimālu efektivitāti, mums nepieciešams zināt vairāk. Tāpēc, strādājot Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, esmu izstrādājusi pilotprojektu cīņai pret pārtikas nonākšanu atkritumos, lai eksperti varētu sagatavot praktiskus risinājumus izmešanas mazināšanai mājsaimniecībās.
Esmu gandarīta, ka mans pilotprojekts iekļauts ES budžetā, un patlaban Eiropas Komisija ir sākusi tā īstenošanu. Šovasar tika aicināti pieteikties eksperti no visas Eiropas. Aktīvi mudināju to darīt arī Latvijas pārstāvjus – zinātniekus, pētniekus, ražošanas un tirdzniecības tīklu pārstāvjus, NVO. Šis profesionāļu panelis tālāk apkopos datus un izstrādās virkni pamatotu, praktisku ierosinājumu, kā samazināt pārtikas izmešanu mājsaimniecībās un patērētāju līmenī. Plānots, ka forums darbosies līdz 2023. gada jūlijam.
Nākamā gada ES budžetā esmu pieprasījusi papildu līdzekļus tam, lai ieteikumi pārtikas izmešanas samazināšanai tiktu tulkoti visās oficiālajās valodās, tai skaitā, protams, latviešu, kā arī lai tie būtu uzskatāmi pieejami ikvienam iedzīvotājam. Tādā veidā varēsim ne tikai ietaupīt, bet arī samazināt ietekmi uz vidi un palīdzēt trūcīgajiem.
Starp citu, kopš pagājušā gada šodiena – 29. septembris – ir Starptautiskā pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes diena. Saprotamāk – tā ir diena, kad aktualizējam problēmu par labas pārtikas nonākšanu atkritumos. Šo dienu ieviesa ANO, lai aicinātu rīkoties valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumus un sabiedrību. Uzskatu, ka mums par to jāatceras nevis tikai vienu dienu gadā, bet gan ikdienā, mainot savus ieradumus.
Autore profesore Inese Vaidere, Dr. oec., ir Eiropas Parlamenta deputāte.
Pagaidām nav neviena komentāra