2021_09_IMG_9005.png
Māris Bērziņš romānā Nākotnes kalējs Vili Lāci nedz atmasko, nedz attaisno
Kinoindustrijā filmas par rakstniekiem ir savrups žanrs — ar saviem noteikumiem, klišejām un sižeta būvēšanas paņēmieniem. Protams, arī tās var iedalīt vairākās kategorijā. Viena robežojas ar biogrāfisko kino (ja runa ir par reālu un slavenu personu), tur atkal ir savi spēles noteikumi, kas prasa pastāstīt vairāk par rakstnieka dzīves gaitu, grūto (vai spožo) likteni, pamatā scenāristi koncentrējas uz lūzuma brīdi, kad rakstnieks no iesācēja vai neveiksminieka kļūst par atzītu zvaigzni.
Daudz retāk kino pievēršas pašam rakstniecības procesam un tā psiholoģiskajām peripetijām. Visgrūtākais ir filmā parādīt brīdi, kad teksts no ieceres galvā pārtop uzrakstītā literārā darbā, tam bieži vien tiek pārskriets pāri, rādot izbrāķētu papīru kaudzi, kafijas tases, cigaretes, rakstnieka rokas uz tastatūras vai rakstāmspalvu pirkstos.
