Osvalda Zebra stāstu krājumu lasīs tie, kurus interesē mūsdienu latviešu literatūra un tās spilgtākie talanti
Vienpadsmit gados Osvalds Zebris publicējis piecas prozas grāmatas, no kurām pēdējā — stāstu krājums Šaubas — izdota šovasar. Mūsdienu Latvijā, kur rakstniecību aizvien biežāk mēdz pielīdzināt hobijam, tā ir cienījama bilance (caurmērā rēķinot — divos gados viena grāmata), kuras uzrakstīšanas patieso cenu tomēr zina tikai pats autors un varbūt arī viņa tuvinieki. Ne velti jaunāko darbu Zebris veltījis savai dzīvesbiedrei un trim bērniem ar vēlējumu — lai jums dzīvē vienmēr ir interesanti!
Tik vienkāršs un saprotams, tomēr neierasts vēlējums. Ko autors ar to gribējis teikt? Lūkojoties ģimenes kontekstā, varbūt tas jāuztver pat kā attaisnojums? Sak, tik daudzas stundas, ko varējām vadīt kopā, es biju prom no jums, mani mīļie, jo vienatnē rakstīju, tāds ir rakstnieka darbs, taču, redziet, man pašam bija interesanti, es sarunājos ar lielajiem gariem, un lai jums arī dzīvē tā interesantā un aizraujošā ir gana.
No cita skatpunkta raugoties, šāds vēlējums ietver pārliecību, ka mūsdienu apjukušajam un ātruma virspusējībai pakļautajam cilvēkam literatūra (un jo īpaši literatūras klasika, kas kalpo par atsperi Zebra grāmatai) joprojām var būt svarīgs avots, no kura smelt dzīvo vielu sava apvāršņa paplašināšanai un pasaules izpratnes padziļināšanai, ka par vispusīgi attīstītu un jēdzīgi spriest spējīgu cilvēku nevar izveidoties bez literatūras lasīšanas.
Desmit stāstos, kas veltīti 19. un 20. gadsimta (lielākoties) rakstniekiem, Zebris mēģina atklāt viņu literāro darbu un ideju atbalsis sevī. (Tiesa, biežo, tālab nivelējošo jēdziena «veltījums» lietošanu daudzviet varēja aizstāt ar visparastāko datīva locījumu, arī būtu saprotami.) Tomēr tās nav analītiskas vai apcerīgas esejas, kā pirmajā mirklī varētu domāt, bet literāri izdomātas rotaļas ar literatūrā jau dzīvojošiem vai pavisam jauniem varoņiem, situācijām, intonācijām, ar tieši nolasāmām, kā arī autoram tikai atmiņā iegravētām atsaucēm, alūzijām un citātiem no klasiķu darbiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.