Superzvaigzne Renē Fleminga atklāj, kāpēc kļuva par operdziedātāju, kā bija dziedāt ar Lučāno Pavaroti un Lū Rīdu un ko domā par kustību MeToo
Operdziedātāji bija starp 20. gadsimta lielākajām slavenībām. Karūzo, Kallasas, Pavaroti zvaigznes spīdēja tik spoži, ka par viņiem zināja pat tie, kas Verdi neatšķir no Vāgnera. Taču laiki mainās, un, iespējams, viena no pēdējām operzvaigznēm, kura tuvojas vispārējas slavas līmenim, ir amerikāņu liriskais soprāns Renē Fleminga (62).
Kopš karjeras sākuma 80. gados viņa ir valdījusi pār operas pasauli, kur starp daudzajām spilgtajām lomām bija grāfiene Almaviva Mocarta Figaro kāzās, Dezdemona Verdi Otello un Maršalina Riharda Štrausa Rožu kavalierī, bet viņa dziedājusi arī valsts himnu Amerikas visvairāk skatītajā sporta notikumā futbola čempionātā Super Bowl un ierakstījusi dziesmas divām oskarotām filmām — Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās un Ūdens forma. Pārdoti vairāk nekā divi miljoni viņas albumu, četri saņēmuši Grammy balvas, viņa dziedājusi kopā ar rokmūzikas leģendām Lū Rīdu, Polu Saimonu un Stingu.
Taču, ja kādam šķiet, ka Flemingas vienīgais mērķis ir popsīga popularitāte, viņa domas ātri mainītos, 28. augustā festivālā Rīga Jūrmala noklausoties dziedātājas uzstāšanos kopā ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri Daniela Hārdinga vadībā. Viņas izpildītais darbs bija netipiski izaicinošs vasaras festivāla programmai — 20. gadsimta otrās puses franču modernās klasiskās mūzikas milža Olivjē Mesiāna Dzejoļi Mi, kura skaudrā vokālā līnija, lauztie ritmi un sarežģītās harmonijas ir tālu no vasarīgas izklaides. Taču Flemingas izpildījumā šis skaņdarbs paņēma klausītājus savā varā un nelaida vaļā līdz pašām beigām, kad dziedātāju ar stāvovācijām atkal un atkal aicināja atgriezties uz skatuves.
Absolūta vokālās tehnikas meistare, Fleminga radīja iespaidu, ka bez mazākās piepūles pieslēgusies kādam augstākam spēkam, kurš caur viņu izpaužas ar neticami valdzinošu, piesātinātu, plūstošu skaņu. Tas klausītājus pārņēma un aiznesa reti sasniedzamās mākslas dimensijās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.