Pret pilsētplānotāju ieceri atteikties no domes savulaik noteiktās aizsargjoslas krasta kāpām Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis un deputāts Uldis Kronblūms vēršas ar Manabalss.lv parakstu tūkstošiem
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka Jūrmalā tāpat vien nekas nenotiek, sarunu par ieceri Jūrmalas teritorijas plānojumā atvieglot iespēju celt jaunas ēkas līdz šim aizsargātajā 150 metru krasta kāpu aizsargjoslā iesāk Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis un domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms (Tev, Jūrmalai!). Publiskā apspriešana par grozījumiem beidzās 23. augustā. Uldis cer, ka saprāts uzvarēs un jaunievēlētā dome neļaus atteikties no iepriekšējo sasaukumu deputātu noteiktās kāpu aizsardzības līnijas.
Tiekamies kafejnīcā De Gusto Majoru centrā pēc domes sēdes. Uldis jau izpētījis, ka šajā lietainajā dienā te varam uzturēties iekštelpās, jo esam vakcinēti, Covid-19 sertifikāti mums kabatā.
Dažas dienas pirms teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas beigām Jūrmalas aizsardzības biedrība domē iesniegusi vairāk nekā 2000 cilvēku vietnē Manabalss.lv parakstītos iebildumus pret plānojuma grozījumiem. Uldis uzsver, ka tie ir leģitīmi paraksti un ir nozīmīgi, ka tik daudzi ir pievienojušies biedrības nostājai.
Jūrmalas aizsardzības biedrība formulējusi astoņus iebildumus pret plānojuma grozījumiem, no kuriem galvenais ir iecere atteikties no pašvaldības noteiktās krasta kāpu aizsargjoslas. Uldis skaidro — pastāv valsts Aizsargjoslu likumā noteiktā kāpu aizsargjosla pilsētas teritorijā, kas ir ne mazāka kā 150 metri. Likums pamatā nosaka, ka krasta kāpu aizsargjoslā būvēt nedrīkst, tomēr atstāj galavārdu šajā jautājumā pilsētām, kuras var iekļaut apbūves iespējas teritorijas plānojumā. 90. gados Jūrmalas deputāti, kuri saskatīja pilsētas nākotni tās savdabībā un nevēlējās to padarīt par kūrortu ar namiem pašā jūras krastā, teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iestrādāja toreiz vēl neapbūvētajai teritorijai aizsarglīniju, kas sakrīt ar valsts noteikto, bet dažviet, kur jau bija apbūve dabā, piemēram, zonā no Dubultiem līdz Dzintariem, ir šaurāka. Ar to deputāti gribēja pateikt — kāpu zona ir mūsu vērtība, mēs izveidojam šādu līniju no Jaunķemeriem līdz Lielupei un sakām, ka aiz šīs līnijas būvēt nedrīkst, skaidro Uldis. Viņš min pašvaldības zaudēto tiesvedību pērn par detālplānojumu Smiltenes ielā 1 — kāpās tieši pie Dzintaru koncertzāles, kur gribēja celt daudzstāvu ēku. Augstākā tiesa atzina — ja reiz teritorijas plānojumā zemesgabalā ir noteikta krasta kāpu aizsargjosla, kurā jauna apbūve nav pieļaujama, šie ierobežojumi nav grozāmi detālplānojuma izstrādes procesā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.