Radars pasaulē • IR.lv

Radars pasaulē

23. augustā Madrides lidostā nolaidusies lidmašīna ar afgāņiem, kas līdz šim sadarbojās ar Spānijas karavīriem un kuru dzīvībai varētu draudēt briesmas pēc Taliban nākšanas pie varas. Raidorganizācija Al Jazeera sarēķinājusi, ka pirmajā nedēļā pēc Kabulas krišanas uz ārvalstīm evakuēti aptuveni 28 tūkstoši afgāņu. Visvairāk — 17 tūkstoši — devušies uz ASV. Foto — Scanpix

Islāmistu grupējums Taliban paziņoja, ka ASV savu pārstāvju evakuācija no Afganistānas jāpabeidz līdz 31. augustam. Galvaspilsētas Kabulas lidostā pagājušās nedēļas laikā gājuši bojā vismaz 20 cilvēki, kuri vēlējās bēgt no valsts. Talibi izlēmuši valsts pārvaldīšanai izveidot padomi 12 cilvēku sastāvā. Savukārt bijušā pretošanās kustības komandiera Ahmadšaha Masuda dēls Ahmads Masuds aicināja tautu pievienoties cīņai pret talibiem un nelielo Pandžšīras provinci pasludināja par pretošanās kustības centru.

Baltijas valstu un Polijas premjerministri kopējā paziņojumā robežšķērsotāju plūsmu no Baltkrievijas nosauca par hibrīduzbrukumu ES, kuru organizē Lukašenko režīms. Nepieciešams ātri likvidēt jaunus nelegālās migrācijas ceļus jau to pirmsākumos, uzsvēra premjerministri un aicināja ANO pieprasīt Baltkrievijai pildīt starptautiskās saistības. Polija paziņoja, ka uz Baltkrievijas robežas cels 2,5 metrus augstu žogu.

Pirmdien Ukrainas galvaspilsētā Kijevā 44 pasaules valstu pārstāvji nodibināja Krimas platformu — starptautisku diplomātisku forumu, lai panāktu Krimas atgriešanos Ukrainas sastāvā. Pieņemtajā deklarācijā Krievija starptautiski atzīta par okupanti un nosodīta Krimas aneksija 2014. gadā. Arī Krievija bija aicināta iesaistīties Krimas platformā, bet Kremlis to nosauca par Krievijai nedraudzīgu un nepieņemamu. Starp foruma dalībniekiem bija Baltijas valstu prezidenti, ES komisārs Valdis Dombrovskis un Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels.

Vācijas kanclere Angela Merkele Maskavā tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pieprasīja atbrīvot ieslodzīto opozicionāru Alekseju Navaļniju un pārrunāja gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību. Dažas dienas vēlāk Merkele Ukrainā prezidentam Volodimiram Zelenskim solīja rosināt jaunas sankcijas pret Krieviju, ja tā izmantos Nord Stream 2 ģeopolitiskiem mērķiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu