Kāpēc Eiropas Digitālās identitātes maka ieviešana pašlaik nav laba ideja

Baltijas valstis uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona izceļas gan ar dažādu pakalpojumu elektronisku pieejamību, gan ar digitālajiem rīkiem un iespējām tos izmantot. Lai situāciju uzlabotu arī citās ES valstīs, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar ideju par Eiropas Digitālās identitātes maka ieviešanu. Tam jānotiek triecientempā un jāveicina pārrobežu pakalpojumu pieejamība. Taču nozares profesionāļiem ir bažas, ka piedāvātajā redakcijā vēlamās izmaiņas nebūs iespējamas.

Eiropa Komisija publicējusi regulas projektu, kas piedāvā risinājumu uzticamas digitālās identifikācijas ieviešanai ES. Regulas projekts tapis, izvērtējot patlaban spēkā esošo eIDAS regulu, kas nosaka elektronisko identifikāciju un elektronisko darījumu uzticamības pakalpojumu norises kārtību Eiropas vienotajā tirgū. Esošajā eIDAS regulā Komisija konstatējusi daudzus trūkumus.

Elektroniskā identitāte Eiropā ir tikai dažu valstu iedzīvotājiem

Viena no Komisijas apskatītajām problēmām ir sabiedrisko pakalpojumu nepieejamība tiešsaistē. Tas tiek saistīts ar eID jeb elektroniskās identitātes, kas ir viens no eIDAS regulētajiem pakalpojumiem, praktisku ieviešanu. Tikai dažas dalībvalstis ir paziņojušas par vismaz vienu eID shēmu. Līdzīgām kā Latvijā pazīstam “eParaksts” un “Smart-ID”. Taču ne visas shēmas atbilst gala lietotāju prasībām. Turklāt ne visas dalībvalstis ir ieviesušas tādu eIDAS līmeni, kas veicinātu pārrobežu pakalpojumu pieejamību un iespējas tos lietot.

Komisiju uztrauc arī identitātes apliecināšanas risinājumi, uz kuriem eIDAS regula neattiecas. Piemēram, identitātes apliecināšana, izmantojot sociālo mediju un finanšu iestāžu pieejas datus. Tas rada bažas par privātuma un datu aizsardzību. Turklāt Komisija norāda, ka, ņemot vērā tirgus tendences un pašreizējās regulas nepilnības, ir nepieciešama sistēma digitālās identitātes elektronisko pazīmju  noteikšanai.

Vienots Eiropas digitālais maks – tiešsaistē un bezsaistē

Būtiskākās izmaiņas, ko ir plānots risināt ar jaunās regulas ieviešanu, ir saistītas ar pārrobežu pakalpojumu pieejamību un lietošanu, izveidojot Eiropas Digitālās identitātes maku. Saskaņā ar priekšlikumu, Eiropas Digitālās identitātes maks būs produkts un pakalpojums, kas ļaus lietotājam glabāt datus par savu identitāti, lai nepieciešamības gadījumā pakalpojumu sniedzējiem tiešsaistē un bezsaistē nodrošinātu tiem piekļuvi savas identitātes pierādīšanai. Makā esošā informācija tiktu izmantota arī, lai veidotu kvalificētus elektroniskos parakstus un zīmogus.

Tā kā Eiropas Digitālās identitātes maks ir pilnīgi jauns risinājums, un jāatceras arī par problēmām esošajā eID regulējumā, kas norādītas augstāk, iespējams apšaubīt, vai un cik lielā mērā Eiropas Digitālās identitātes maks uzlabos pārrobežas pakalpojumu pieejamību un iespējas tos izmantot. Pareizāks risinājums būtu nevis jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana, bet dalībvalstu stimulēšana esošā regulējuma ieviešanai dzīvē, piemēram, eIDAS kvalificēta līmeņa pieprasīšana autentifikācijas un elektroniskā paraksta pakalpojumu sniedzējiem.

Ņemot vērā plašo pakalpojumu spektru – eID, uzticamības pakalpojumus, dažādu datu glabāšanu -, Eiropas Digitālās identitātes makam šie visi pakalpojumi būtu jānodrošina gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Taču nav skaidrs, vai tas tehniski vispār ir iespējams. Īpaši norādītajā termiņā – dalībvalstīm ir pienākums izdot Eiropas Digitālās identitātes maku 12 mēnešu laikā pēc eIDAS regulas stāšanās spēkā.

Tāpat Eiropas Digitālās identitātes maka ieviešana neatrisina pārrobežu pakalpojumu lietošanas problēmu – joprojām nav vienota veida, kā aprakstīt personu, lai to identificētu. Līdz ar to var eksistēt dažādi veidi, kā viena un tā pati persona var tikt identificēta dažādās ES dalībvalstīs. Turklāt Eiropas Digitālās identitātes maks ietekmēs arī pašreizējo pakalpojumu sniedzēju biznesu.

Četri jauni digitālie pakalpojumi

Jauns priekšlikums ir papildināt pašreizējo eIDAS uzticamības pakalpojumu sniedzēju sarakstu ar četriem jauniem kvalificētiem uzticamības pakalpojumiem: elektroniskās arhivēšanas pakalpojumu, elektronisko virsgrāmatu (ledger), pazīmju apliecināšanu un attālināta elektroniskā paraksta un zīmogu veidošanas ierīču pārvaldības nodrošināšanu. Tas ir pozitīvs virziens. tomēr ierobežojumi, kas attieksies uz pazīmju piešķiršanas pakalpojumu sniedzēju elektronisko apstiprināšanu, varētu nebūt pilnībā pamatoti un varētu kavēt tirgus izaugsmi.

Patstāvīgu identitātes shēmu ieviešana kopā ar kvalificētu elektronisko virsgrāmatu (ledger) ir patiešām pozitīvi vērtējama, taču šobrīd nepamet sajūta, ka tas ir mēģinājums regulēt tirgu, nevis ieviest digitālos pakalpojumus. Pārāk maz uzmanības ir pievērsts esošās identitātes shēmas modeļa uzlabošanai. Regulai būtu jānosaka skaidra Komisijas loma tādu standartu izveidē, kas atvieglotu personas identitātes komunicēšanu.