Māra Upmane-Holšteine un grupa Astro’n’out 21. augustā piedzīvos savu pirmo lielo brīvdabas koncertu Mežaparka Zaļajā teātrī. Gatavība tam radusies viņas dzīves sliktākajās dienās
Starp mākoņiem mazliet izspraukusies saule, taču laiku pa laikam no pelēkajām debesu gubām uz mūsu galdiņu sargājošā lietussarga kafejnīcā noraso pa pilei. Tāpat kā asaras no Māras plakstiem, kad viņa runā par sava četrgadīgā dēliņa Ezras izslimoto leikēmiju. Par to ģimene uzzināja pagājušā gada vasarā — jūlijā, kad šķita, ka viss dzīvē sastājies savās vietās, viss būs. Māra bija gatava nolikt uz pauzes visu savu dzīvi, lai tikai palīdzētu dēlam. Taču ārsti teica — tas nav vajadzīgs.
Tieši šajā, slimības laikā, dzima ideja par lielo koncertu. Tādu, kādam Māra iepriekš nemaz nebija gatava. Laikam jau emocionāli. Izrādās, sāpēs var dzimt arī kas skaists.
Kāda sajūta, gaidot savu pirmo lielo brīvdabas koncertu?
Lai gan festivālos spēlēts lielai auditorijai un savulaik pat iesildīta Prāta vētra, šis ir pirmais solokoncerts, kuru organizējam paši. Kad februārī izsludinājām koncertu, mana mamma bija redzējusi televīzijā reklāmu un teica — man liekas, jūs pārdodat gandrīz nereālu sapni. Laikā, kad visi sēdēja gandrīz vai lokdaunā, daudzinājām — būsim kopā, tiksimies, dejosim…
Jā, uz mirkli likās — vai patiešām tas izdosies? Tomēr ticējām, ka varēsim nosvinēt vasaras festivālu, kuru visi ilgi gaidījuši. Vismaz tieši tādu izjūtu mēs ceram radīt — krāsainu, pozitīvu un dejojamu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.