Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde Creo Ergo Sum — apliecinājums mākslinieka radīšanas procesam
Keramika — viena no senākajām cilvēka radošās izpausmes formām — vienmēr fascinējusi māksliniekus, sākot no Senās Grieķijas amforām līdz vijīgajām jūgendstila formām, no Pikaso līdz Ajam Veivejam. Paralēli izpausmēm funkcionālajā dizainā keramika nepārtraukti gājusi arī savu pašpietiekamo mākslas ceļu, kas šobrīd, šķiet, ved augšup un ir saules apspīdēts.
Latvijas situācija šajā ziņā nav izņēmums — arvien vairāk jaunās paaudzes mākslinieku, pārdefinējot seno mediju, izmanto to laikmetīgās mākslas darbos, bet Purvīša balvai 2021 nominētais porcelāna mākslas duets Skuja Braden nākamgad pārstāvēs Latviju prestižajā Venēcijas biennālē, kur 2019. gadā Igaunijas paviljonā bija skatāma Krisas Lemsalu keramikas instalācija.
Par keramikas renesansi runā arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) skatāmās izstādes Creo Ergo Sum jeb Radu, tātad esmu rīkotāji — Latvijas Laikmetīgās keramikas centra, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un DMDM pārstāvji. Viņi norāda — Baltijas valstīs keramika vienmēr bijusi vēsturiski nozīmīga, taču tieši pēdējā desmitgadē ieguvusi jaunu, plašāku skanējumu. Izstāde iekļauta no pērnā uz šo gadu pārceltās 3. Latvijas keramikas biennāles programmā, un tajā apskatāmi kuratoru izvēlēti 19 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslinieku darbi. Lai arī katrs objekts ir atšķirīgs un iemieso autoram raksturīgo radošās izteiksmes veidu, tos pārsteidzoši veiksmīgi ekspozīcijā satur ne tikai vienojošā materialitāte, bet arī Valentīna Petjko dizains — melnu, neuzbāzīgu metāla konstrukciju galdi un podesti, kas, kontrastējot ar plastiskajiem veidojumiem, tiešā un pārnestā nozīmē notur tos rāmjos.
Izstādē iespējams uzzināt, cik daudz un dažādu materiālu un tehniku patiesībā slēpj laikmetīgās keramikas apzīmējums. Igauņu mākslinieces Annes Tirnes filigrānais darbs Sarkanais lietus tapis, uz mežģīņotas papīra akmens masas pilinot pārstrādātu stiklu, Leo Rolina hipnotiskās Vīzijas veido tūkstošiem glazētu skrūvīšu, savukārt Lauri Kiluska māla Robotligzda radīta ar 3D printera palīdzību, laužot priekšstatu par keramikas nesaraujamo saikni ar roku darbu. Arī mākslinieku izvēlēto tēmu loks ir samērā plašs, tomēr izteikti vērojama interese par dabas motīviem, kā arī savveida pievēršanās aktuālajām norisēm pasaulē un sociāli nozīmīgiem jautājumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.