Palīdzība vai tomēr noziegums? 2

Foto — Shutterstock
Baiba Kļava
Print Friendly, PDF & Email

Cilvēktirdzniecībā apsūdzētais katoļu priesteris Pāvels Zeiļa pirmo reizi runā ar presi par viņam inkriminētajiem noziegumiem un notikušā apstākļiem

Priesteris Zeiļa nav vienīgais seksuālos noziegumos apsūdzētais garīdznieks Latvijā — pēdējo 10 gadu laikā līdz tiesai nonākušas vismaz divas lietas. Abās vērojamas līdzības — vairāki cietušie ir jaunieši no bērnunamiem, ar garīgās attīstības traucējumiem, noziedzīgās darbības tikušas organizētas grupā, un apsūdzētie garīdznieki ir saistīti ar katoļu baznīcu. 

Šobrīd baznīcas rīcībā nav ziņu par citiem līdzīgiem gadījumiem, vai ka kāds priesteris būtu pastrādājis noziegumu un par to sodīts. Tomēr nevienā no abiem zināmajiem gadījumiem baznīca nebija pirmā, kas tos atklāja. 

Kā baznīca gatavojas novērst līdzīgus pārkāpumus nākotnē? 

Zeiļas lieta 

Ziņas par tobrīd 72 gadus vecajam katoļu priesterim Pāvelam Zeiļam celtajām apsūdzībām seksuāla rakstura noziegumos nāca klajā 2018. gada septembrī. Viņu apsūdzēja par jauna un bezpalīdzīga vīrieša seksuālu izmantošanu un cilvēktirdzniecību. Augusta izskaņā Zeiļu Rēzeknē aizturēja policija. Līdz ar viņu Rīgā aizturēja vēl divus citus vīriešus — Pēteri un Aivaru. Abi bija vecumā virs 60 gadiem. 

Viens no viņiem bija kādreizējais sociālās aprūpes centra Rīga darbinieks, bet otrs — bezdarbnieks. Policija izmeklēšanā noskaidroja, ka abi vīrieši bijuši iesaistīti ne tikai šī procesa organizēšanā — jaunieša nogādāšanā līdz priesterim seksuālu darbību veikšanai apmaiņā pret samaksu, bet arī seksuālā vardarbībā pret minēto puisi un kādu nepilngadīgu pusaudzi. 

Visiem trim uzrādīja apsūdzības par grupā pastrādātiem noziedzīgiem nodarījumiem —  cilvēku tirdzniecību pēc iepriekšējas vienošanās un seksuālu vardarbību, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli. 

Lai gan apsūdzības Zeiļa noliedza, lietā cietušais puisis intervijā Latvijas Televīzijai atklāja notikušā detaļas — uzaudzis bērnunamā, viņam konstatēta garīgā atpalicība, bet rīcībspēja neesot atņemta. Dienas laikā viņš drīkstējis brīvi atstāt pansionāta teritoriju. Tā viņš Rīgas autoostā iepazinies ar apsūdzētajiem — Pēteri un Aivaru. Viņi nokārtojuši, ka puisis tiek izrakstīts no aprūpes iestādes un pārvācas pie viņiem, bet tad vīrieši sākuši puiša ķermeni tirgot par naudu. Viņš ar vilcienu vests pie Zeiļas uz Rēzekni. Priestera vārdu gan puisis sākotnēji nav zinājis, tikai vēlāk spējis atpazīt viņu pēc fotogrāfijas. 

Televīzijā puisis atklāja, ka pēc seksuāla rakstura darbībām no Pētera un Aivara saņēmis naudu — piecus eiro — vai cigaretes. 

«Pēterim iedeva tikai kukuļnaudu. Pēteris teica mācītājam, ka viņš nopirks man botas, drēbes nopirks, mācītājam apsolīja to, a viņš neizdarīja, viņš piemānīja mācītāju. Un otrreiz braucu pie mācītāja darīt to lietu, Pēteris mani vilka, lai viņš otrreiz saņemtu naudiņu,» televīzijas žurnālistam atklāja cietušais. 

Tikai tad, kad viņš pateicis senam bērnunama draugam par notiekošo, informācija nonākusi līdz policijai un puisim izdevies atbrīvoties no vīriešu gūsta. 

Drīz pēc tam izskanēja informācija, ka viens no Zeiļas lietā cietušajiem vīriešiem ir cietušais arī citā krimināllietā par seksuāla rakstura noziegumiem, ko pastrādājis bijušais Valsts sociālās aprūpes centra Zemgale filiāles Ziedkalne direktors Andrejs Nīmanis. Viņu atzina par vainīgu un sodīja ar vienu gadu un divus mēnešus ilgu cietumsodu. 

Pēc apsūdzību izvirzīšanas Zeiļa nebija sniedzis intervijas presei un skaidrojis notikušo. Ir uzmeklēja priesteri Viļānos, kurp viņš tika pārcelts pēc skandāla.  

Šobrīd Zeiļa mitinās klosterī. Kad viņu satieku, Zeiļa ir manāmi novārdzis, ģērbies melnās biksēs un tumšā kreklā ar garām piedurknēm. Viņš nepiekrīt fotografēties. Saruna notiek uz soliņa pie klostera ēkas ar skatu uz tā plašo teritoriju, kurā ir rūpīgi iekopti apstādījumi un reliģiski objekti. 

«Muļķības. Ko tur daudz…» atbild Zeiļa, kad jautāju, vai viņam izvirzītās apsūdzības ir patiesas. Apsūdzēto Pēteri, kas tagad jau ir miris, viņš pazinis no laika, kad Rēzeknes tirgū vīrietis pārdevis gaļu. «Tie ir daudz, daudz gadu atpakaļ.» Zeiļa zina stāstīt, ka viņš vēlāk pārcēlies dzīvot uz Rīgu. «Tādu Aivaru es vispār nezinu,» viņš apgalvo — pirmo reizi redzējis viņu tiesā. 

Priesteris apstiprina, ka divreiz kancelejā draudzes mājā Rēzeknē ticies ar puisi, kas lietā atzīts par cietušo. «Divas reizes viņi bija… nu, viņu veda. Viņi bija, kā saka, ģeņgi kļenčiķ — lūgt palīdzību.» Viņš noliedz, ka tikšanās laikā būtu veicis seksuālas darbības. «Ai nu… Tās ir muļķības. Sagudrots, lai uz priekšu nauda būtu,» viņš saka. «Tur jau ir tā cilvēciņa fantāzija, ne fantāzija, bet viņš arī ir, kā saka, samācīts, lai to naudu dabūtu.» 

Zeiļa noliedz, ka viņam būtu piedāvāts seksuāli izmantot puisi. Tikšanās laikā lūgta materiāla palīdzība, bet «noteiktu summu viņi neprasīja. Pomošč nužna, pomošč nužna, kak tak. Kaut kā izdzīvot tak vajag,» runāto atminas Zeiļa. Tikšanās ilgušas apmēram stundu. 

«Viņš tikai runāja par to, ka ņems pie sevis to puiku un ka viņš palīdzēs, un ka viņi ies strādāt abi divi kā sociālie aprūpētāji, kas palīdz slimiem, veciem cilvēkiem, to viņš teica,» saka Zeiļa. 

Pēteris arī izdomājis, ka gribot puisi kristīt. «Kaut kas ar viņu jārunā taču arī… Vismaz jāpastāsta kaut kas, lai arī viņš tur nesaprata vai kā. Nu ko viņu tā kristīs uzreiz?» Gatavojis kristīšanai gan puisi neesot. «Apšaubu viņa vajadzības kristīt, bet galvenais jau dabūt kādu pabalstiņu, kā saka — naudu, naudu, lūk, naudu, staigājot pa klosteriem!»

Vaicāts, vai tikšanās reizēs viņš palicis ar puisi divatā, Zeiļa atbild: «Viņi atnāca divatā i aizgāja divatā.» 

Zeiļa apstiprina, ka tikšanās laikā devis naudu ikdienas vajadzību segšanai. «Devu, devu naudiņu. Tikai ne jau daudz. Es tur vai 25, pat nezinu, cik ieliku tai konvertā.» Viņš devis arī baznīcas sveces. «Viņš tā stāstīja man — viņš tirgoja Rīgā sveces. Rīgā jau visu ko var pārdot, ļaužu tur daudz vienmēr. Tad es viņam vēl medu iedevu bundžiņās.» 

Pensija vai pārcelšana? 

Pēc aizturēšanas 2018. gada augustā Zeiļa pusotru mēnesi atradās Matīsa cietumā. Viņš tika atbrīvots pret 5000 eiro lielu drošības naudu. «Nauda bija no Itālijas. Klosteris samaksāja,» viņš atklāj.

Tomēr, par spīti apsūdzībām, Zeiļa darbu katoļu baznīcā uzreiz nepārtrauca — no Rēzeknes viņš tika pārcelts uz Viļāniem. 

Lai gan Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis Ir apliecināja, ka pēc apsūdzībām Zeiļa pēc paša vēlēšanās ir devies pensijā un priestera pienākumus vairs neveic, neilgi pēc atbrīvošanas no cietuma žurnālisti novēroja, ka priesteris baznīcā turpina uzklausīt grēksūdzes. To apliecināja arī vietējie iedzīvotāji.  

«Kad viņš izteica vēlēšanos iet pensijā un lūdza, lai viņu atbrīvo no darba, es arī viņu atbrīvoju. Tas jau sen bija — kad bija tās nepatikšanas. Tad arī viņš lūdza atbrīvot, ka viņš ies pensijā. Viņam jau bija attiecīgs gadu skaits, bija slikta veselība, bija vairākas operācijas, faktiski vairs nevarēja strādāt. Uz tā pamata viņš arī tika atbrīvots,» skaidro bīskaps Bulis. «Viņš nav uz Viļāniem aizbraucis, lai strādātu, bet vienkārši lūgtos tur, un tas ir viss. Viņš cilvēkus neapkalpo, cik es zinu,» saka bīskaps. 

Šobrīd priesteris tiešām vairs nestrādā baznīcā, Ir apliecina pats Zeiļa.

«Es esmu 100% pārliecināts, ka tā ir safabricēta lieta,» par viņa kongregācijā kalpojošajam Zeiļam izvirzītajām apsūdzībām saka Mariāņu kongregācijas Latvijā priekšnieks Dainis Kašs. «Es pazīstu Zeiļu jau kopš 1988. gada, un tikai tie, kas viņu nepazīst, var tādu lietu sataisīt. Klostera un draudzes dzīve balstās uz rutīnas — tur nevar, kā saka, kādu īlenu vai adatu noslēpt, jo viss katru dienu ir tas pats, paredzams. Tādas lietas — neķītras un visas pārējās — nav, kur noslēpt, jo tas būtu ārpus rutīnas, pamanāms. Katrā dienā katrā stundā ir zināms viss, kur katram ir jābūt, un, ja kaut kas būtu ārpus normas, tas būtu acīmredzams,» pārliecināts Kašs.  

Tomēr policijas un prokuratūras rīcībā esošie pierādījumi liecina par pretējo, un tie ļauj Zeiļu apsūdzēt. Lieta pērn nonāca Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, kur to izskata slēgtā procesā. Piecas tiesas sēdes šajā laikā tikušas atliktas, bet nākamā paredzēta 30. augustā, Ir noskaidroja tiesā. Prokuratūra šobrīd no komentāriem atturas. 

Priesteru rotācija 

Laikā, kad izskanēja apsūdzības, Zeiļa bija Rēzeknes Sāpju Dievmātes, Dukstigala un Prezmas draudžu prāvests, kā arī Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariāta priekšnieks un Rēzeknes dekanāta dekāns. Darbu šajos amatos viņš neturpināja, liecina Katoļu baznīcas mājaslapā Katolis.lv pieejamā informācija. Kāpēc smagos noziegumos apsūdzēto priesteri pārcēla uz citu draudzi vairāku desmitu kilometru attālumā? 

«Šeit daži cilvēki sāka aktīvi protestēt, ka viņi ar noziedznieku negrib vienā baznīcā iet, vai atkal citi aizstāvēt… Lai nomierinātu draudzi vienkārši,» Zeiļas pārcelšanu uz Viļāniem skaidro Kašs. «Viņš tika atvaļināts no darbiem, lai varētu savest kārtībā savu veselības stāvokli, tāpēc ka viņš bija tuvu nāvei, kamēr viņš pusotru mēnesi bija cietumā. Joprojām viņam ir pensionāra statuss.»

Kāpēc apsūdzētā priestera pārcelšana raisa aizdomas? Pēdējos 30 gados daudzās pasaules valstīs atklāti seksuālas vardarbības gadījumi pret bērniem katoļu baznīcā. Izmeklētāji noskaidrojuši, ka nereti pēc sūdzībām par uzmākšanos baznīca varmākas nevis sodīja vai atcēla no kalpošanas baznīcā, bet pārcēla no vienas vietas uz citu. Tādi gadījumi atklāti ASV, Austrālijā, Nīderlandē, Francijā, Vācijā, Polijā un citās valstīs.

Analizējot katoļu priesteru pēdējo gadu kalpošanas vietas, Ir konstatēja, ka lielākā daļa — 75% — septiņu gadu laikā netika pārcelti. No 2014. līdz 2021. gadam Latvijā darbojušies 214 priesteri, un pēdējo septiņu gadu laikā kaut vienu reizi pārcelti 57 garīdznieki jeb 25%. No tiem 14 pārcelti vairāk nekā vienu reizi, liecina Ir aplēses. 

Vērojami arī vairāki gadījumi, kad garīdznieki pazemināti amatā. 

Kāpēc daļa priesteru, līdzīgi kā Zeiļa, pārcelti kalpošanai citur — uz citām draudzēm, pagastiem, pilsētām, pat reģioniem desmitiem kilometru attālumā, savukārt citi kalpošanas vietu gadu gaitā nav mainījuši ne reizi? Un kāpēc daļa no šiem priesteriem pēc pārcelšanas no prāvestiem kļuvuši par vikāriem vai, piemēram, draudžu sekretāriem?

Latvijas Bīskapu konferences prezidents un Liepājas bīskaps Viktors Stulpins norāda, ka pārcelšanai pārsvarā ir kāda nepieciešamība. «Ja kāds vecāks priesteris slimības dēļ vairs nevar veikt savus pienākumus draudzē, tad viņa vietā nāk cits, vai arī kāds priesteris nomirst un draudze nevar palikt bez priestera. Var gadīties, ka kādam priesterim ir nepieciešams pamainīt vidi, lai varētu labāk veikt savu kalpošanu. Iemesli var būt visdažādākie.»

Vai pārcelšana kalpo arī kā sods par pārkāpumiem? «Kādreiz var, teiksim, no prāvesta pazemināt par vikāru vai rezidentu, bet tas nozīmē mazāku atbildību, ko var izmantot kā sodu,» skaidro Stulpins. 

Zeiļa kopš ordinēšanas 1977. gadā kalpojis desmit draudzēs, teikts Rēzeknes bibliotēkas sagatavotā publikācijā 2015. gadā, kas bija veltīta viņa 70. jubilejai, — Līvbērzē, Mežvidos, Nautrēnos, Dukstigalā, Sarkaņos, Ciskādos, Ozolmuižā, Prezmā, Rēzeknes Jēzus Sirds draudzē, Sāpju Dievmātes draudzē Rēzeknē. Atstādināšanas brīdī — 2019. gada sākumā — viņš bija prāvests trijās draudzēs vienlaikus. 

«Nekur nekādas ziņas vai kaut kādas sūdzības par viņu nav bijušas, gluži otrādi — vienmēr ir bijis slavēts un cienīts, tāpēc tas bija tāds kā šoks cilvēkiem, viņi bija dusmīgi uz tiem, kas viņam varēja izvirzīt tādas apsūdzības vai aizdomas, nezinu, uz kāda pamata. Es varētu viņu raksturot tikai no pozitīvās puses. Gan cilvēki viņu cienīja, mīlēja, gan priesteri cienīja. Var teikt, ka no visiem priesteriem viņš bija, tā sacīt, visvairāk pazīstamais Latgalē. Labs cilvēks un joprojām liekas labs cilvēks,» stāsta Kašs. 

Zeiļas darbu iepriekš atzinīgi novērtējusi arī pašvaldība — 2005. gadā par garīguma un sapratnes veidošanu un ieguldījumu kultūrsabiedrības attīstībā viņam piešķīra Rēzeknes Goda pilsoņa nosaukumu. Savukārt pēc viņa aresta pie Saeimas tika rīkots pikets viņa atbalstam, atzinīgus vārdus veltīja arī bīskaps Bulis, kura paziņojums tika pārpublicēts vairākos medijos: «Nevaru pat iedomāties, ka šāds cilvēks varētu būt vainīgs izvirzītajās apsūdzībās.» 

Bulis tolaik arī norādīja, ka baznīcai ir rīcības plāns gadījumiem, ja rodas aizdomas par seksuālu vardarbību, bet tas neesot Zeiļas gadījums. «Baznīcas pienākums ir nekavējoties, tiklīdz ir saņemta kāda informācija par šāda veida noziegumiem, veikt iekšējo izmeklēšanu, savākt liecības un, ja aizdomas apstiprinās, nodot materiālus attiecīgajām valsts iestādēm, kā arī nosūtīt tos uz Vatikānu. Ir izstrādātas attiecīgas vadlīnijas, kā baznīca šādās situācijās rīkojas. Pie mums, paldies Dievam, šādu gadījumu nav bijis.»

Zeiļu atbalstīja pat Saskaņas deputāts Jānis Urbanovičs, kurš vietnē Facebook rakstīja: «Ja starp baznīckungiem ir svētie, tad šis ir tas gadījums.» Ieraksts parādījās 2018. gada septembrī, neilgi pirms 13. Saeimas vēlēšanām. 

Ne pirmā reize

Priestera Zeiļas skandāls nav pirmā reize Latvijā, kad par seksuāla rakstura noziegumiem aizturēts garīdznieks. Kad 2009. gada oktobrī aizdomās par kāda audzēkņa seksuālu izmantošanu Valsts policijai ziņoja bērnunama darbinieks, likumsargi sāka izmeklēšanu un 2010. gadā aizturēja luterāņu mācītāju Agri Pāvilu Lēvaldu. Lietā tika aizturēts arī bērnu slimnīcas apsargs un kādreizējais cietumnieks. 

Par trijotnes upuriem bija kļuvuši nepilngadīgi zēni, tajā skaitā ar garīgās attīstības traucējumiem, tolaik ziņoja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde. 

Vīrieši pirms bērnu seksuālas izmantošanas vairumā gadījumu bija viņus ievilinājuši savās dzīvesvietās, piedzirdījuši vai iebiedējuši ar fizisku spēku. Trijotne arī savā starpā apmainījusies ar informāciju par saviem upuriem, lai arī pārējie divi varētu zēnus seksuāli izmantot. 

Policija arīdzan norādīja, ka vairāku gadu garumā grupējums darbojies gandrīz visā Latvijas teritorijā, un aicināja atsaukties upurus, kas cietuši no viņu darbībām. 

Mācītājs Lēvalds tika apsūdzēts arī par bērnu iesaistīšanu pornogrāfisku materiālu izgatavošanā. 

Lai gan mācītāju no ieslodzījuma palīdzēja atbrīvot arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas iemaksātās drošības naudas daļa, Lēvalds tika atstādināts un vēlāk izslēgts no baznīcas. Pirms toreizējās kalpošanas vietas Daugavpils diecēzē viņš bija katoļu baznīcas piederīgais un kalpojis vairākās draudzēs. Tika ziņots, ka arī no katoļu baznīcas viņš ticis izslēgts par pārkāpumiem. Kardināls Jānis Pujats bija teicis, ka viņš «acīmredzami nav bijis savā vietā» un izslēgts «ne jau par labām lietām».

Pats Lēvalds toreiz medijiem teica, ka neesot «pat roku piedūris» par cietušiem atzītajiem bērniem. 

2015. gadā viņš nomira, tādēļ lietu izbeidza. 

Vai baznīcas vidē varētu būt vēl citi līdz šim neatklāti līdzīgi gadījumi, vai varbūt gadu gaitā pati baznīca ir sodījusi kādu priesteri par seksuāla rakstura pārkāpumiem? «Es personīgi nezinu par šādu sodu,» saka bīskaps Stulpins. Par to, vai Latvijas katoļu baznīcā šādi pārkāpumi ir vai nav, «pieņēmumus izteikt arī negribu». 

Ne Valsts policija, ne prokuratūra nevarēja savās datubāzēs atlasīt noziegumus, ko pastrādājuši baznīcu pārstāvji, — sašķirot informāciju var pēc kriminālpārkāpuma veida vai panta, bet ne pēc pastrādātāja darbavietas, skaidroja iestādes. 

Tomēr arī Latvijas katoļu baznīcā noris darbs, lai novērstu šādus noziegumus. «Vispirms jau jāmēģina veikt prevencijas darbu, lai nepieļautu, ka šādi gadījumi notiek, vai arī pēc iespējas ātrāk reaģēt uz notikušo,» skaidro Stulpins. 

Tā kā seksuālo pārkāpumu skandāli katoļu baznīcā ir izskanējuši visā pasaulē, tad, «sadarbojoties ar dažādiem ārzemju palīdzības fondiem, tiek prasīts, lai būtu mazgadīgo aizsardzības programma un prevencijas darbu programma, tādēļ ir izstrādātas vadlīnijas, ko apstiprinājusi Ticības mācības kongregācija Vatikānā». 

Viņš arīdzan norāda, ka katoļu baznīca cer šogad sākt prevencijas kursu Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, piedāvājot baznīcas darbiniekiem iespēju iepazīties ar to, «ko var darīt, lai izvairītos no situācijām, kas varētu šķist aizdomīgas, lai pasargātu neaizsargātos». «Gatavojot šo kursu, ir izdoti gandrīz visi baznīcas dokumenti, kas baznīcā kārto šīs lietas, ir notikusi attālināta sadarbības satikšanās ar nodibinājumu Centrs Dardedze, kas Latvijā jau ilgu laiku nodarbojas ar šiem jautājumiem, kā arī konference ar Itālijas katoļu bīskapu konferences speciālistu šajā jomā pr. Gotfrīdu Ugolīni,» stāsta Stulpins.  

Kā rīkosies katoļu baznīca, ja Zeiļa tiks notiesāts? Stulpins uzsver, ka vispirms jāsagaida notiesājošs spriedums un tad Mariāņu kongregācijas priekšnieks pieņems lēmumu. «Pieredze rāda, ka pēdējā laikā šādi priesteri tiek atbrīvoti no visiem pienākumiem,» viņš norāda. 

«Nemāku pateikt,» pavisam lakoniski iespējamo scenāriju komentē Kašs. «Es esmu 100% pārliecināts, ka tā ir safabricēta lieta.»

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri (2)

Sskaisle 05.08.2021. 14.50

Ka Baznīca nav ne svēto, ne eņģeļu klubiņš es tāpat zinu. Ticu,ka vainīgie degs ellē. Punkts.
Bet Valsts Policija un valsts tiesu sistēma,lai dara savu darbu un tieši te mana ticība un uzticība mazinās. Lai būtu,ka es kļūdos!!!!

Cita lieta- guļu un domāju ,cik drausmīgi- tieši neatkarīgas Latvijas valsts politiķi iznīcina – soli pa solim gan valsti ,gan tautu.
Šis ļaunprātīgais gadījums ir atklāts,bet covid laikā – cik dziļi noslīdēja plaisa starp bagātiem un nabagiem ? Cik ilgi jāgaida,kad būs sacensība par iespēju pārdot par drēbju un uztura cenu savu miesu?

Lgtb kopiena paziņo,ka praids ir cilvēktiesību triumfs un šo uzvaras fanfaru aizsegā valsts turpina iznīcināt kuktūru. Vispirms samazināja dziedāšanas stundas, korus, tagad atcēla dziesmu svētkus klātienē ,lai tik geji var svinēt.

Un inteliģence klysē, kā zvēri klysi un negausīgi plēš savu labumu no valsts budžeta ,savas privilēģijas dēvējot par kultūru….

Konkrēti man ir šausmīgi smagi… nu ja arī IR paziņo,ka jaunā laika varoņi ir geji….tikai tāpēc ka geji….

Debes, nu neskauž , lai geji dejo, griež piruetes kaut
vai pa Mildas 3 zvaigznēm vienkārši tā ir absolūti sabiedrību un valsti iznīcinoša lietu gaita …..

Mani valsts ir pametusi absolūtā beztiesiskumā, bet nu Debess – bērni, jaunieši?

Valdošo koalociju cietumā! Visus! Ko vietā – nezinu. Ja reiz valsts gādā par nedomājoša, manipulējama pūļa pieaugumu – tad tie arī lems ,kuri plebeju “karaļi” valdīs pēc šīs koalīcijas

+2
-6
Atbildēt

0

Sskaisle 05.08.2021. 14.54

Tāds iespaids,ka atkal kā čekistu laikos … lai nečīkstētu parpraidu – te jums gabaliņš par “ļauno” baznīcu….

Žēl,ka IR pārdodās un kļūst par okupācijas laiku preses līdzinieci – viscaur ideoloģija- prasta un trula

Žēl , patiesi

+3
-8
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu