Kā izbeigt “termostatu” karus un dzīvot ekonomiskāk?

Ilustratīvs attēls
Edgars Kudurs, 'Altum' uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Latvijā pret tīra gaisa nodrošināšanu publiskās telpās un birojos līdz šim esam izturējušies drīzāk pavirši. Tam pamatā ir vairāki faktori, taču visbiežāk tā ir nezināšana. Pirmkārt, par kvalitatīva gaisa nozīmi cilvēka veselībai un darba spējām, bet, otrkārt, joprojām pastāv priekšstats, ka risinājumi gaisa kvalitātes uzlabošanai ir dārgi un sarežģīti. Taču ALTUM klientu pieredze rāda, ka tīrs iekštelpu gaiss var būt ekonomisks, jo nav tikai melns vai balts jeb dārgi vai lēti, ir jāskata izmaksas pret ieguvumu. Rūpīgi iepazīstot jomu, apzinot savas iespējas un ieviešot risinājumus gudri, ieguldījums atpelnīsies dažu gadu laikā. Tāpēc uzņēmēji un telpu īpašnieki, kas plāno vai jau strādā pie ventilācijas sistēmas sakārtošanas, būs ieguvēji gan ilgtermiņā, gan īstermiņā.

Birojos vai citās darba telpās, kur vienuviet strādā daudzi cilvēki, nav nemaz tik vienkārši vienoties par visiem pieņemamiem apstākļiem – tad nav gaisa, tad ir pārāk auksti vai karsti, logi jātur ciet, lai nebūtu caurvējš un tamlīdzīgi. Ja arī telpā ir autonoma mikroklimata iekārta, tad slēdzi nereti šķiet vieglāk nomontēt, nevis censties telpā radīt tādu klimatu, kas būtu piemērots visiem. Jāatzīst, ka daudzus gadus, runājot par iekštelpu mikroklimatu, galveno uzmanību esam pievērsuši gaisa sildīšanai un kondicionēšanai, tomēr pie intensīvas slodzes darbiniekiem nav izdevies izvairīties ne no galvassāpēm, ne pārmērīga noguruma.

Lai cilvēki saglabātu spēju produktīvi strādāt, telpās ir jābūt kvalitatīvam gaisam, proti, pietiekami labai ventilācijai, tāpēc uzņēmējiem jau šodien ir jādomā par to, lai darbiniekiem nebūtu jāatgriežas vidē ar sliktu gaisa kvalitāti.

Efektīva gaisa apmaiņa ir daļa no ēkas kopējiem energoefektivitātes pasākumiem. Lai ēka atbilstu pietiekami augstai energoefektivitātes klasei, bez ventilācijas sakārtošanas vai ierīkošanas neiztikt. Praksē gan bieži saskaramies ar situācijām, kad publiskas ēkas renovācijas laikā uzmanība galvenokārt tiek veltīta siltināšanas pasākumiem, ventilāciju atstājot novārtā. Tādējādi projektā izvirzītos energoefektivitātes mērķus sasniegt neizdodas un nākas papildus domāt par gaisa apmaiņas kvalitātes uzlabošanu.

Savukārt, runājot par finanšu ieguvumiem no enerģijas taupīšanas pasākumiem, aprēķinus veikt ir pavisam viegli, turklāt rezultāti ir redzami uzreiz. Ziemā atliek samazināt temperatūru par diviem grādiem, lai ietaupījums sasniegtu pat 10%. Citādi gan ir ar ventilācijas sistēmas sakārtošanu, jo pirmajā brīdī var šķist, ka tie ir vieni vienīgi izdevumi, jo jāmaksā par aprīkojumu, arī prognozes enerģijas patēriņam ir ar pieaugošu tendenci. Tomēr kvalitatīvs iekštelpu gaiss ir ekonomiski izdevīgs vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, pirms vairākiem gadiem kādā ASV zinātnieku veiktā pētījumā secināts, ka labi vēdinātās telpās cilvēku kognitīvās spējas palielinās par 61%. Tas nozīmē, ka svaigs gaiss ļauj cilvēkiem strādāt produktīvāk, savukārt efektīvam darbam ir liela nozīme uzņēmuma finanšu mērķu sasniegšanā.

Otrkārt, arī pirms pandēmijas ziemās cilvēki slimoja – saaukstēšanās, gripa, citas slimības. No uzņēmēju viedokļa tie ir pamatīgi izdevumi gan par darbnespējas lapām, gan, iespējams, arī par papildu darbinieku algošanu. Tīrs gaiss, ko nodrošina pareiza ventilācija, mazina dažādu vīrusu izplatību. Ja cilvēki mazāk slimo, arī darba devējiem ir mazāki papildu izdevumi. Aprēķināts, ka vidējais ieguvums uzņēmējam varētu būt pat vairāki tūkstoši eiro gadā par vienu cilvēku. Tuvākajos gados šis apsvērums būs kritiski nozīmīgs, jo, mazinoties piesardzības pasākumiem, ziemā atgriezīsies arī dažādi vīrusi.

Treškārt, tās ir investīcijas nākotnē. Daudzi speciālisti, izvēloties darba vietu, pievērš uzmanību arī biroja mikroklimatam, tai skaitā gaisa kvalitātei. Ventilācijas sistēmas sakārtošana var būt stimuls modernizēt telpu inženiertehniskos risinājumus vai sākt veidot modernu gudro biroju produktīvākam darbam. Tāpat aizvien vairāk sadarbības partneru citās valstīs, īpaši Skandināvijā, pieprasa izcelsmes sertifikātus un apliecinājumus par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem energoefektivitātes jomā. Tādējādi var pienākt brīdis, kad ventilācijas neesamība var apdraudēt arī eksporta potenciālu.

Bet ar ko tad būtu jāsāk? Vispirms ir jāsaprot esošā situācija, proti, jāievāc dati. Visērtāk to izdarīt, izmantojot lietu internetu jeb dažādus sensorus. Var sākt ar visvienkāršākajiem, kas telpās fiksē, piemēram, CO2 līmeni un mitrumu. Balstoties uz datiem, var pieņemt izdevīgākos lēmumus par mikroklimata uzlabošanas pasākumiem. Iespējams, iesākumam pietiek ar nelielām, bet pakāpeniskām izmaiņām, taču varbūt ir jādomā par ilgtermiņa projektu, kura laikā pakāpeniski var sakārtot gan ventilāciju, gan citas inženiersistēmas.

Eksperti atzīst, ka visvienkāršākais ir kopēt jau gatavus risinājumus un meklēt padomu pie organizācijām, kurās ir veiksmīgi noslēgti projekti. Tā, piemēram, nelielu telpu īpašnieki var izmantot privātmājām paredzētus risinājumus. Bet vēsturiskās ēkās, lai panāktu pieņemamu mikroklimatu, risinājums var būt jau sarežģītākas sensoru sistēmas.

Uzņēmējiem un pašvaldībām šobrīd ir pieejams atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai no tā sauktās “zaļās” naudas, kas ļauj ierīkot modernu ventilācijas sistēmu bez papildu slodzes uz savām naudas plūsmām. Altum nodrošina ne tikai grantus energoauditam un aizdevumu uzlabojumiem, bet arī konsultācijas un padomu par individuāliem un piemērotākajiem risinājumiem konkrētās situācijās. Esmu pārliecināts, ka teju jebkurš Latvijas uzņēmums var paveikt jēgpilnus darbus energoefektivitātes, tai skaitā gaisa kvalitātes, uzlabošanā. Jo, ja es – kā uzņēmējs –, to neesmu izdarījis vakar un neizdarīšu šodien, tad varētu būt arī tā, ka pēc gada, pieciem vai desmit es būšu tā iepalicis, ka bankrotēšu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu