Valoda Kristīnes Želves romānā Grosvaldi ir skurbinoša
Džo ir Jāzeps Grosvalds. Atskārta, ka tieši pirms simt un viena gada kādam no Rīgas latviešu sabiedrības pamatlicēju Grosvaldu ģimenes nācās piedzīvot pandēmijas postu, tikai nostiprina pārliecību, ka laiks rit pa apli.
Laimes luteklis Džo, kuram Papiņa nauda ļāva izvairīties no klišejas par Parīzē studējoša mākslinieka dzīvi nabadzībā, Jāzeps Grosvalds, kurš izstaigāja Pirmo pasaules karu 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka, vēlāk — britu armijas rindās, bez nopietniem ievainojumiem, tikai nepareizi sadziedētu pēdu pēc kritiena no zirga. 31 gada vecumā Jāzeps Grosvalds atgriezās Parīzē, cerot atrast prasmīgu ārstu un gleznās īstenot armijas gaitās izstaigātās Persijas skices, nomira no pandēmijas un salauza Mamiņas sirdi. Kristīnes Želves romāna sižetā Džo nāve iezīmē arī Grosvaldu dzimtas beigu sākumu.
Pieci Grosvaldu bērni romāna tekstā vairākkārt salīdzināti ar pieciem pirkstiem. Džo nomirstot, dūre atlaižas un laiks izkrīt no eņģēm, Otrā pasaules kara laikā Grosvaldi izklīst pasaulē. Grāmatas ievadā zīmēts dzimtas koks, ceturtajā paaudzē ir tikai viens pēcnācējs, piektās paaudzes nav.
Kristīnes Želves romāns Grosvaldi ir izcils vairākos aspektos. Romāns un ar to saistītais pētniecības darbs ir daļa no Grosvaldiānas — tā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) mājaslapā tiek dēvēts vairāku gadu garumā piedāvātais lekciju cikls Grosvaldu dzimtas pētniecībā. Cik zinu, tuvākajā laikā iznāks arī Mērijas Grīnbergas vecākās dienasgrāmatas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.